Vikipēdija

Saskaņa

politiska partija Latvijā, dibināta 2010. gadā

Saskaņa ir sociāldemokrātiska[2] Latvijas politiskā partija, kas tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, partijai "Jaunais Centrs" un Sociāldemokrātiskajai partijai. 2011. gada janvārī tika apstiprināts lēmums par Daugavpils pilsētas partijas saplūšanu ar partiju "Saskaņa".[3] Partija līdz 2014. gadam darbojās apvienībā "Saskaņas Centrs". Tradicionāli partija "Saskaņa" lielākos panākumus guvusi krievu valodā runājošajā Latvijas vēlētāju daļā.

Saskaņa
Vadītājs Jānis Urbanovičs
Dibināta 2010. gadā
Veidojusies no TSP
Jaunais Centrs
SDP
Daugavpils pilsētas partija
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 1255▼[1]
Ideoloģija sociāldemokrātija
Politiskā pozīcija centriski kreisa
Eiropas filiāles Eiropas Sociāldemokrātiskā partija (biedrs)
Eiropas Parlamenta grupa Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse
Oficiālās krāsas      sarkans      balts
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
1 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
10 / 60
Vadītās pašvaldības
0 / 43
Mājaslapa
saskana.eu

Partijas priekšsēdētājs ir bijušais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs.

Partija "Saskaņa" bija starp Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem četros sasaukumos pēc kārtas (otrais rezultāts 10. Saeimas vēlēšanās, pirmais 11., 12. un 13. Saeimas vēlēšanās), taču 14. Saeimas vēlēšanās tai neizdevās pārvarēt 5% barjeru, līdz ar to pirmo reizi neesot pārstāvētai Saeimā. Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadītājs Jānis Urbanovičs atkāpās no amata, un kongresā 2023. gada janvārī N. Ušakovu, R. Ločmeli un A. Morozovu ievēlēja par partijas trim līdzpriekšsēdētājiem.[4] 2024. gada novembrī J. Urbanovičs atgriezās partijas priekšsēdētāja amatā.[5]

2017. gada 24. novembrī partija ir uzņemta par pilntiesīgu Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas locekli.

Ārzemju sadarbība

labot šo sadaļu

2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Sanktpēterburgā pēc Krievijas varas partijas "Vienotā Krievija" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.[6] 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju.[7][8][9]

2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas" politi��is Ivars Zariņš izteicās, ka "Saskaņas" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.[10][11][12] 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties Eiropas Sociālistu partijai, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.[13][14][15][16]

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.[17] Analītiskais žurnālists Māris Zanders un politologs Juris Rozenvalds šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt koalīcijā.[18] Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.[19][20][21]

Vēlēšanas

labot šo sadaļu

Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 26,04
29 / 100
 Saskaņas Centra saraksts ieguva 29 vietas, no kurām 4 ieguva LSP un 1 — DPP
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 28,37
31 / 100
 Saskaņas Centra saraksts ieguva 31 vietu, no kurām 3 ieguva LSP
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 23
24 / 100
 Saskaņas saraksts ieguva 24 vietas, no kurām 2 ieguva LSP pārstāvji un vienu GKR pārstāvis
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 19,80
23 / 100
 Saskaņas saraksts ieguva 23 vietas, no kurām 1 ieguva LSP pārstāvis un vienu GKR pārstāve J. Stepaņenko, kas vēl pirms Saeimas darba sākuma izstājās no frakcijas
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 4,81
0 / 100

"Saskaņai" 12. Saeimā bija vislielākā frakcija ar 24 deputātiem. "Saskaņu" Saeimā pārstāvēja Jānis Urbanovičs (Saeimas frakcijas priekšsēdētājs), Valērijs Agešins (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Artūrs Rubiks (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Andrejs Klementjevs, Zenta Tretjaka,[22] Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ņikita Ņikiforovs, Ivars Zariņš, Jānis Tutins, Mihails Zemļinskis, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Zujevs (ieņēma Regīnas Ločmeles-Luņovas, kas nolika mandātu, vietu), Jūlija Stepaņenko, Sergejs Mirskis, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Jānis Ādamsons, Vladimirs Nikonovs, Raimonds Rubiks.

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu no 13 par "klusajiem deputātiem" atzītajiem gandrīz 3/4 jeb 8 bija ievēlēti no "Saskaņas", tostarp par "visnerunīgāko Saeimas deputātu" atzītais Igors Zujevs, kas darbojas jau trešajā Saeimas sasaukumā pēc kārtas, bet 13. Saeimā 38 mēnešos ne reizi nav runājis no tribīnes un tikai vienreiz gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.[23]

Eiroparlamenta vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 13,04
1 / 8
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 17,45
2 / 8
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 7,13
1 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu

Rīgas domes vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2009. 2009. gada Rīgas domes vēlēšanas 34,29
26 / 60
2013. 2013. gada Rīgas domes vēlēšanas 58,54
39 / 60
 Kopīgais saraksts "Saskaņas Centrs/Gods kalpot Rīgai!"
2017. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas 50,82
32 / 60
 Kopīgais saraksts ar "Gods kalpot Rīgai!"
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 16,89
12 / 60

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu

Pēc 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām "Saskaņai" bija teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Kopumā 64 deputāti bija ievēlēti 44 pašvaldībās. Partijas deputāti ir koalīcijā 13 Latvijas novados: Aglonas, Balvu, Dagdas, Rēzeknes, Viļakas, Viļānu, Babītes, Garkalnes, Ogres, Olaines, Iecavas, Krustpils un Ozolnieku novados, bet vēl 26 novados deputāti ir opozīcijā. Četrās no lielākajām Latvijas pilsētām — Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī — "Saskaņas" deputāti ir koalīcijā, bet vēl trijās pilsētās — Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā — opozīcijā.

Rīgas domē "Saskaņu" pārstāvēja 22 deputāti[24]: Nils Ušakovs (Rīgas mērs), Anna Vladova (frakcijas priekšsēdētāja), Mihails Kameņeckis (frakcijas priekšsēdētājas vietnieks), Andrejs Kozlovs, Andrejs Kameņeckis, Aleksejs Roslikovs, Baiba Rozentāle, Maksims Tolstojs, Jefimijs Klementjevs, Jānis Ločmelis, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, Olga Veidiņa, Regīna Ločmele-Luņova, Genādijs Sevastjanovs, Sandris Bergmanis, Vitālijs Dubovs, Vadims Baraņņiks, Vadims Faļkovs, Valērijs Petrovs, Viktors Paškovs un Vladimirs Frolovs.

Rēzeknes domē partiju pārstāvēja 7 deputāti[25]: Aleksandrs Bartaševičs (Rēzeknes mērs), Andrejs Rešetņikovs, Aleksejs Stecs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksandrs Irišins, Jānis Krišāns un Lidija Ostapceva.

Daugavpils domē bija 5 "Saskaņas" deputāti[26]: Andrejs Elksniņš, Anatolijs Gržibovskis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Valērijs Kononovs un Mihails Lavrenovs.

Liepājas domē partiju pārstāvēja 4 deputāti[27]: Valērijs Agešins, Helēna Geriloviča, Pāvels Sereda un Ludmila Rjazanova.

Jūrmalas domē bija 3 "Saskaņas" pārstāvji[28]: Boriss Doņņikovs, Karina Siņkeviča un Larisa Loskutova.

Jelgavas domē partiju pārstāvēja 3 deputāti[29]: Ivars Jakovels, Valentīns Grigorjevs un Sergejs Stoļarovs.

Jēkabpils domē "Saskaņu" pārstāvēja Andris Rutko un Broņislavs Ivanovskis.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Augšdaugavas, Līvānu, Olaines, Salaspils, Ādažu, Ogres, Ķekavas, Bauskas, Limbažu, Aizkraukles, Saulkrastu, Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas, Mārupes, Ropažu un Krāslavas novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas
Balsis Procenti
  Rēzekne 4387 63,19%
8 / 13
  Daugavpils 7498 42,25%
7 / 15
  Rēzeknes novads 1767 27,34%
6 / 19
  Krāslavas novads 719 12,29%
2 / 15
  Augšdaugavas novads 725 12,08%
2 / 15
  Liepāja 1583 11,81%
2 / 15
  Ludzas novads 797 11,61%
2 / 15
  Līvānu novads 343 11,12%
2 / 15
  Olaines novads 397 10,69%
2 / 15
  Jūrmala 1408 9,72%
2 / 15
  Ropažu novads 648 8,57%
2 / 19
  Jelgava 813 7,00%
1 / 15
  Balvu novads 462 6,87%
1 / 15
  Salaspils novads 322 6,86%
1 / 15
  Ādažu novads 413 6,78%
1 / 15
  Jēkabpils novads 711 6,30%
1 / 19
  Jelgavas novads 409 5,96%
1 / 19
  Preiļu novads 379 5,74%
1 / 15
  Mārupes novads 364 4,55%
0 / 19
  Ventspils 347 4,13%
0 / 13
  Ogres novads 636 3,68%
0 / 23
  Ķekavas novads 247 3,22%
0 / 19
  Bauskas novads 188 2,12%
0 / 19
  Limbažu novads 162 1,93%
0 / 15
  Aizkraukles novads 141 1,83%
0 / 19
  Saulkrastu novads 53 1,61%
0 / 15
  Valmieras novads 137 0,87%
0 / 19

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

labot šo sadaļu

Partija "Saskaņa" laika gaitā ir parakstījusi vairākas vienošanās ar dažādu nozaru asociācijām un arodbiedrībām, lai pilnvērtīgi pārstāvētu nozaru darbinieku intereses. Vienošanās par sadarbību ir noslēgtas ar:

Skandāli

labot šo sadaļu

2010. gada 14. jūnijā Latvijas Ekonomikas policija par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas” 10. Saeimas deputātu Juri Silovu un viņa sievu. Silovs, vēl būdams Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.[30][31] 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.[32][33] 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[34] 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[35][36][37]

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas" Saeimas deputāta Igora Meļņikova ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.[38][39] 2012. gadā Valsts ieņēmumu dienests veica auditu un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.[40][41][42]

2018. gadā iepriekš nepolitiska satura Facebook lapa "Riga Online" tika pārsaukta par "Saskaņa Online" un tajā sāka parādīties politisks saturs, izraisot sašutumu daudzu tās sekotāju vidū. Pēc lietotāju sūdzībām Facebook lapu slēdza. KNAB pauda, ka likums nav pārkāpts, bet sabiedrība par atklātību "Delna" notikušo uzskatīja par ētikas pārkāpumu.[43][44][45][46]

labot šo sadaļu
 
Sākotnējais logotips
Sākotnējais logotips 

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-04-06.
  2. ↑ «О нас — СДП «Согласие»» (ru-RU). Skatīts: 2022-09-07.
  3. ↑ «Daugavpils partija iekļaujas 'Saskaņā'; SC veidos divi spēki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. janvārī. Skatīts: 2011. gada 26. janvārī.
  4. ↑ ««Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-28.
  5. ↑ «"Saskaņas" vadību atkal pārņem tās ilggadējais līderis Urbanovičs». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-30.
  6. ↑ «SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u». Apollo. 2009. gada 23. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  7. ↑ «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». Diena. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  8. ↑ «Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  9. ↑ «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». tvnet.lv. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.[novecojusi saite]
  10. ↑ «Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO». kasjauns.lv. 2017. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  11. ↑ ««Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma». tvnet.lv. 2017. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. Septembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  12. ↑ «Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma». Latvijas Avīze. 2017. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  13. ↑ «Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls». Lsm.lv. 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  14. ↑ ««Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». Apollo. 2017. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. Decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  15. ↑ ««Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». tvnet.lv. 2017. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. Oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  16. ↑ Jānis Zariņš. «Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija”». skaties.lv, 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  17. ↑ ««Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju». Rīta intervija. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  18. ↑ Madara Frīdrihsone. «Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu». Pusdiena. Latvijas Radio 1. Lsm.lv, 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  19. ↑ «Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar Vienoto Krieviju: Nil, tev nav taisnība». Diena. 2017. gada 10. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  20. ↑ «Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem». tvnet.lv. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.[novecojusi saite]
  21. ↑ «Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju». Latvijas Avīze. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  22. ↑ Zenta Tretjaka Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. latvijaslaudis.lv
  23. ↑ «Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem?». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.
  24. ↑ «Rīgas pašvaldības portāls». Riga.lv. 2011-05-18. Skatīts: 2015-11-02.[novecojusi saite]
  25. ↑ «Domes deputāti». Rezekne.Lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-24. Skatīts: 2015-11-02.
  26. ↑ Daugavpils pilsētas dome. «Daugavpils». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-09. Skatīts: 2015-11-02.
  27. ↑ . cvk.lv. 2017-06-03 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=xM59mrsrMqVJ3DCrDyMWvw%3D%3D&locationId=NnGEGaGW2UM1ajylM1RJog%3D%3D;. Skatīts: 2017-06-03. Tukšs vai neesošs |title=[novecojusi saite]
  28. ↑ «Deputāti |». Jurmala.lv. 1956-09-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-11. Skatīts: 2015-11-02.
  29. ↑ «Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pašvaldība / Ziņas par iestādi / Deputāti». Jelgava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-20. Skatīts: 2015-11-02.
  30. ↑ «Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā». tvnet.lv. 2011. gada 10. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. Augustsss. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  31. ↑ «Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā». Delfi. 2011. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  32. ↑ «Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu». tvnet.lv. 2011. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  33. ↑ Lelde Petrāne. «Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu». Dienas Bizness, 2011. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  34. ↑ «Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē». tvnet.lv. 2014. gada 19. decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.[novecojusi saite]
  35. ↑ «Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas»». tvnet.lv. 2017. gada 4. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  36. ↑ «Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs». kasjauns.lv. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  37. ↑ «Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs». Diena. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  38. ↑ «Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana». Apollo. 2011. gada 15. augusts. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.[novecojusi saite]
  39. ↑ «Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā». kasjauns.lv. 2011. gada 15. augusts. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  40. ↑ «Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā». Diena. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  41. ↑ «SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā». Apollo. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.[novecojusi saite]
  42. ↑ «Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem». Delfi. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  43. ↑ Ilze Vēbere. «“Facebook” slēdz lapu “Saskaņa Online”, par kuru aktīvi ziņojuši sociālā tīkla lietotāji». skaties.lv, 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2018. gada 17. maijā.
  44. ↑ «"Facebook" slēdzis lapu "Saskaņa Online"». kasjauns.lv. 2019. gada 30. maijs. Skatīts: 2018. gada 17. maijā.
  45. ↑ «'Facebook' slēdzis lapu 'Saskaņa Online'». Delfi. 2019. gada 30. maijs. Skatīts: 2018. gada 17. maijā.
  46. ↑ ««Facebook» slēdzis lapu «Saskaņa Online»». Lsm.lv. 2019. gada 30. maijs. Skatīts: 2018. gada 17. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saskaņa&oldid=4183144"