Sergejs Dolgopolovs

Latvijas politiķis

Sergejs Dolgopolovs (krievu: Сергей Леонидович Долгополов, dzimis 1941. gada 3. septembrī[1] Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis. Bijis vairāku sasaukumu Saeimas un Rīgas domes deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Ilgstoši pārstāvējis partiju "Saskaņa".

Sergejs Dolgopolovs
Сергей Долгополов
Sergejs Dolgopolovs 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1941. gada 3. septembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvijas krievs
Politiskā partija PSKP (1967—)
TSP (1994-2003)
Jaunais Centrs (2004-2010)
Saskaņa (kopš 2010)
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1941. gadā Rīgā. 1958. gadā absolvēja Rīgas 23. vidusskolu. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, ko absolvēja 1963. gadā, 1968. gadā beidza studijas aspirantūrā.[2] Strādāja Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa", pēc tam arodbiedrību jomā un komunistiskās partijas darbā.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

1967. gadā iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā.[3] Bijis Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā strādāja Rīgas izpildkomitejā.

Politikā iesaistījies 1994. gadā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Tautas Saskaņas partijas. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva 6. Saeimas vēlēšanās, 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās un 7. Saeimas vēlēšanās. 1998. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, ko bija atbrīvojuši Saeimā ievēlētie deputāti.

2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku. 2003. gadā izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi Jāni Jurkānu, tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja savu politisko spēku, ko nosauca "Cita Politika". 2004. gadā uz tā bāzes S. Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju "Jaunais Centrs" un kā tās līderis 2005. gadā tika ievēlēts Rīgas domē. Tai pašā gadā "Jaunais Centrs" kopā ar Tautas Saskaņas partiju izveidoja apvienību "Saskaņas Centrs", par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva S. Dolgopolovs, taču pēc neilga laika šo amatu ieņēma jaunais apvienības līderis Nils Ušakovs.

No apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta S. Dolgopolovu ievēlēja 9. Saeimā un 10. Saeimā, bija arī Rīgas domes vēl viena sasaukuma deputāts (ievēlēts 2009. gadā). Vēlētāju uzticību guva arī ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. Kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Saskaņas Centra" saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta.

2015. gada sākumā "Saskaņa" izvirzīja S. Dolgopolovu kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, taču viņš netika ievēlēts. 2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās S. Dolgopolovs kandidēja no partijas "Suverēnā vara" saraksta, bet netika ievēlēts.

Ārējās saites

labot šo sadaļu