Ogres novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.
Ogres novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ogre | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 839,4 km2 | |||||
• Sauszeme: | 1 766,8 km2 | |||||
• Ūdens: | 72,6 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 57 689 | |||||
Blīvums (2024): | 32,7 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021-): | Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) | |||||
Teritoriālās vienības: |
4 pilsētas
un 16 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Ogres novads Vikikrātuvē |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuOgres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.
Daba
labot šo sadaļuLielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[3] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[4]
Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži aptvēr ap pusi no novada teritorijas.[5]
Vidējā temperatūra janvārī ir -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums ir 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[4]
Upes
labot šo sadaļuNovads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[4]
Ūdenstilpes
labot šo sadaļu13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[5]
Vēsture
labot šo sadaļuNovada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[3] 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai.[5]
Livonijas kara laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. Pēc kara teritorija nonāca Polijas Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[5][6]
Līdz 1947. gadam Ogres novada teritorija ietilpa Rīgas apriņķī. Pēc 1947. gadā īslaicīgi tika izveidots Ogres apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Ogres rajons. 1952. — 1953. gadā Ogres rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 2009. gadā izveidots Ogres novads, bet 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots pašreizējais Ogres novads, kurā apvienoja veco Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuNr. | Nosaukums | Statuss | Novads (līdz 2021. gadam) | Pagasti | 2000 | 2016 | 2020 |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Ogre | Pilsēta | Ogres novads | Pilsēta | 26200 | 23903 | 23061 |
2 | Ikšķile | Pilsēta | Ikšķiles novads | Pilsēta | 3853 | 6532 | 7217 |
3 | Lielvārde | Pilsēta | Lielvārdes novads | Pilsēta | 5183 | 6090 | 5939 |
4 | Ķegums | Pilsēta | Ķeguma novads | Pilsēta | 2546 | 2193 | 2088 |
5 | Ciemupe | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 513 | 939 | 1065 |
6 | Ogresgals | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 872 | 1006 | 1007 |
7 | Jumprava | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 1264 | 1034 | 983 |
8 | Madliena | Ciems | Ogres novads | Madlienas pagasts | 1061 | 785 | 777 |
9 | Suntaži | Ciems | Ogres novads | Suntažu pagasts | 1002 | 776 | 718 |
10 | Tīnūži | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 376 | 485 | 658 |
11 | Birzgale | Ciems | Ķeguma novads | Birzgales pagasts | 816 | 624 | 618 |
12 | Lēdmane | Ciems | Lielvārdes novads | Lēdmanes pagasts | 676 | 540 | 508 |
13 | Ķeipene | Ciems | Ogres novads | Ķeipenes pagasts | 698 | 500 | 475 |
14 | Rembate | Ciems | Ķeguma novads | Rembates pagasts | 618 | 499 | 462 |
15 | Laubere | Ciems | Ogres novads | Lauberes pagasts | 496 | 324 | 309 |
16 | Kaibala | Ciems | Lielvārdes novads | Lielvārdes pagasts | 271 | 257 | 267 |
17 | Meņģele | Ciems | Ogres novads | Meņģeles pagasts | 409 | 274 | 261 |
18 | Līčupe | Ciems | Ogres novads | Mazozolu pagasts | 441 | 254 | 231 |
19 | Taurupe | Ciems | Ogres novads | Taurupes pagasts | 379 | 223 | 222 |
20 | Krape | Ciems | Ogres novads | Krapes pagasts | 259 | 176 | 168 |
21 | Tome | Ciems | Ķeguma novads | Tomes pagasts | 138 | 143 | 133 |
22 | Dzelmes | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 202 | 140 | 130 |
23 | Ceplīši | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 106 | 109 | 101 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija | 8450 | 48,94 | 13 |
Jaunā Vienotība | 1607 | 9,31 | 2 |
Latvijas Reģionu apvienība | 1553 | 8,99 | 2 |
Kustība Par! | 1143 | 6,62 | 2 |
Nacionālā Savienība "Taisnīgums" | 1016 | 5,88 | 2 |
Latvijas attīstībai, Vidzemes partija | 1019 | 5,19 | 2 |
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļuOgres novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ogres novadam ir A6 (Rīga—Daugavpils), kas savieno visas četras Ogres novada pilsētas — Ikšķili, Ogri, Ķegumu un Lielvārdi. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P4 (Rīga—Ērgļi), P5 (Ulbroka—Ogre), P8 (Inciems—Sigulda—Ķegums), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), P32 (Augšlīgatne—Skrīveri), P80 (Tīnūži—Koknese), P85 (Rīgas HES—Jaunjelgava), P87 (Bauska—Aizkraukle) un P86 (Bauska—Linde).
Nozīmīga loma transporta sfērā ir dzelzceļa līnijai Rīga—Daugavpils, kas paralēli autoceļam A6 šķērso Ogres novadu. Uz dzelzceļa līnijas Ogres novadā ir divas stacijas (Ogre un Lielvārde) un septiņas dzelzceļa pieturas (Ikšķile, Jaunogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Kaibala un Jumprava).
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ogres novadā darbojas 7 vidējās izglītības iestādes, 13 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.
Vidējās izglītības iestādes
labot šo sadaļu- Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
- Ikšķiles vidusskola
- Ķeguma vidusskola
- Madlienas vidusskola
- Ogres Valsts ģimnāzija
- Ogres tehnikums
- Suntažu vidusskola
Pamatskolas un sākumskolas
labot šo sadaļu- Birzgales pamatskola
- Jaunogres pamatskola
- Jumpravas pamatskola
- Ķeipenes pamatskola
- Lēdmanes pamatskola
- Lielvārdes pamatskola
- Ogresgala pamatskola
- Ogres Centra pamatskola
- Ogres Kalna pamatskola
- Taurupes pamatskola
- Tīnūžu sākumskola
- Valdemāra pamatskola
Pirmsskolas izglītības iestādes
labot šo sadaļu- Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde "Birztaliņa"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes "Urdaviņa"
- Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
- Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi"
- Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis"
- Ogresgala pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta sietiņš"
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ogres novadā darbojas 3 izglītības iestādes, kas nodarbojas ar sportistu audzināšanu:
Tāpat, Ogres novadā ir bāzēti vairāki sporta klubi - BK Ogre (basketbols), Lielvārde/FatPipe (florbols), Ogres vilki (florbols), HK Ogre Juniors (hokejs).
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ogres novadā darbojas 20 kultūras un tautas nami, 23 bibliotēkas, kā arī 15 muzeji.
Kultūras un tautas nami
labot šo sadaļu- Ogres novada Kultūras centrs
- Lielvārdes Kultūras nams
- Ikšķiles Tautas nams
- Ķeguma Tautas nams
- Birzgales Tautas nams
- Ciemupes Tautas nams
- Jumpravas Kultūras nams
- Krapes pagasta Kultūras nams
- Ķeipenes pagasta Kultūras nams
- Lauberes pagasta Kultūras nams
- Lēdmanes Tautas nams
- Madlienas pagasta Kultūras nams
- Mazozolu pagasta Kultūras nams
- Meņģeles pagasta Tautas nams
- Ogresgala Tautas nams
- Rembates Tautas nams
- Suntažu pagasta Kultūras nams
- Taurupes pagasta Tautas nams
- Tīnūžu Tautas nams
- Tomes Tautas nams
Bibliotēkas
labot šo sadaļu- Birzgales pagasta bibliotēka
- Ciemupes bibliotēka
- Ikšķiles pilsētas bibliotēka
- Jumpravas pagasta bibliotēka
- Krapes pagasta bibliotēka
- Ķeguma pilsētas bibliotēka
- Ķeipenes pagasta bibliotēka
- Lauberes pagasta bibliotēka
- Lielvārdes pilsētas bibliotēka
- Lēdmanes pagasta bibliotēka
- Madlienas pagasta bibliotēka
- Mazozolu pagasta bibliotēka
- Meņģeles pagasta bibliotēka
- Ogres Centrālā bibliotēka
- Ogresgala bibliotēka
- Rembates pagasta bibliotēka
- Suntažu pagasta bibliotēka
- Taurupes pagasta bibliotēka
- Tīnūžu pagasta bibliotēka
- Tomes pagasta bibliotēka
Muzeji
labot šo sadaļu- Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs
- Birzgales muzejs "Rūķi"
- Ikšķiles vidusskolas muzejs
- Kinostacija Ķeipenē
- Kultūras mantojumu centrs "Tīnūžu muiža"
- Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs
- Ķeguma novada muzejs
- Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija!"
- Muzejs "Tehnika no pagātnes"
- Ogres Vēstures un mākslas muzejs
- Publiskā observatorija Suntažos
- Senlietu istaba - Jumpravas pagasta vēstures ekspozīcija
- Sudrabu Edžus dzimtās mājas
- Suntažu muižas pils un muzejs
- Taurupes muiža un novadpētniecības muzejs
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļuOgres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
- Kārlis Hūns (1831—1877), gleznotājs,
- Antons Benjamiņš (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
- Kārlis Brencēns (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
- Eduards Brencēns (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
- Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
- Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
- Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
- Igors Stepanovs (1976), futbolists
- Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
- Andrejs Prohorenkovs (1977), futbolists
- Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
- Marts Pujāts (1982), dzejnieks
- Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
- Ēriks Dauksts (1984), politiķis
- Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
- Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
- Oļegs Žatkins (1987), futbolists
- Oskars Bārtulis (1987), hokejists
- Anete Šteinberga (1990), basketboliste
- Otto Birznieks (1991), autosportists
- Vilhelms Purvītis (1872—1945), gleznotājs
- Kārlis Kažociņš (1886—1920). korditriģents
- Pauls Sakss (1878—1966), dziedonis
- Leontīne Blaua (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
- Rūdolfs Bangerskis (1878—1958), ģenerālis
- Meinards (1130/1140—1196), bīskaps
- Pauls Kvelde (1927—2017), diriģents
- Andrejs Pumpurs (1841—1902), rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs
- Auseklis (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
- Edgars Kauliņš (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs
- Gunārs Priede (1928—2000), dramaturgs
- Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
- Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
- Dzintra Klētniece (1946—2016), teātra aktrise un režisore
- Anastasija Neretniece (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
- Alex (1962—2021), mūziķis
- Olga Rajecka (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
- Āris Matesovičs (1992), aktieris
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
- Kārlis Grigulis (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
- Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
- Regīna Ezera (1930—2002), rakstniece
- Kārlis Ēriks Arons (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
- Jānis Greste (1876—1951), pedagogs
- Jānis Dūklavs (1952), politiķis
- Raimonds Vējonis (1966), politiķis, Latvijas Valsts Prezidents (2015—2019)
- Aleksis Mierlauks (1866—1943), režisors un aktieris
- Jānis Lūsis (1939—2020), šķēpa metējs
- Sudrabu Edžus (1860—1941), rakstnieks
- Nora Ikstena (1969), rakstniece
- Jānis Purapuķe (1864—1902), rakstnieks
- Jānis Kaijaks (1952), režisors, aktieris
- Pēteris Rozenbergs (1871—1919), luterāņu mācītājs
- Uldevene, Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais
- Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs
- Daniels no Bannerovas, Lielvārdes kungs Daugavas Līvzemē
- Ludvigs Cimmermanis (1852—1906), Lielvārdes luterāņu mācītājs
- Jūlijs Mežapuķe (1901—1998), dārznieks, sabiedriskais darbinieks
- Ainars Bašķis (1961), inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis
- Ineta Lipša (1970), vēsturniece
- Imants Bodnieks (1941), treka riteņbraucējs un treneris
- Leonīds Leimanis (1910—1974), kinorežisors
- Jānis Sildegs (1939—1996), komponists un pianists
- Oļģerts Ābelīte (1909—1972), grafiķis
- Kristiāns Vilhelms Brokhūzens (1768—1842), luterāņu mācītājs
- Liāna Langa (1960), dzejniece un publiciste
- Aleksandrs Jaunbērzs (1882—1969), politiķis
- Aleksandrs Bode (1875—1955), telegrāfa un telefona sakaru speciālists
- Antons Megnis (1907—1982), gleznotājs
- Valdis Villerušs (1942), grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs
- Marga Tetere (1912—1991), aktrise un režisore
- Ainārs Vilciņš (1966), politiķis, uzņēmējs, atslēdznieks skijoringists
- Česlavs Batņa (1979), kordiriģents, pedagogs un politiķis
- Jānis Jirgens (1871—1948), pedagogs, politiķis
- Rūdolfs Jirgens (1869—1944), pedagogs, psihologs
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Ogres upe pie Ogresgala
-
Suntažu muiža
-
Lielvārdes pilsdrupas
-
Ķeguma HES
-
Ogres pasta ēka
-
Ikšķiles baznīcas drupas
-
Paparžu ezers
-
Dabas liegums "Daugava pie Kaibalas"
-
Taurupes muiža
-
Pļava pie Dzelmēm
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 651. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
- ↑ «Vēsture | Ogres novada pašvaldība». www.ogresnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Ogres novadu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |