Balvu novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Balvu novads (2009—2021).
Balvu novads (latgaliešu: Bolvu nūvods)[3] ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Balvu novads, Baltinavas novads, Rugāju novads un Viļakas novads. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes novadu, rietumos ar Gulbenes un Madonas novadiem, dienvidos ar Rēzeknes un Ludzas novadiem un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabala Palkinas un Pitalovas rajoniem. Novada centrs atrodas Balvu pilsētā.
Balvu novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Balvi | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 386,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 337,7 km2 | |||||
• Ūdens: | 48,6 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 17 910 | |||||
Blīvums (2024): | 7,7 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): | Sergejs Maksimovs (Latgales partija) | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Balvu novads Vikikrātuvē |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Balvu rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuBalvu novadā kopumā ietilpst 19 pagasti un 2 pilsētas, kas ir sadalīti 4 apvienībās:[4]
Pagastu apvienība | Centrs | apvienībā ietilpstošie pagasti | iedzīvotāju skaits | platība, km2 |
---|---|---|---|---|
Balvu apvienība | Balvi | Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Vīksnas pagasts | 8563 | 484 |
Baltinavas apvienība | Baltinava | Baltinavas pagasts, Briežuciema pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts | 2676 | 552,2 |
Rugāju apvienība | Rugāji | Bērzpils pagasts, Krišjāņu pagasts, Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts | 2798 | 713,8 |
Viļakas apvienība | Viļaka | Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Žīguru pagasts | 3873 | 636,4 |
Daba
labot šo sadaļuBalvu novads izvietojies Austrumlatvijas zemienes ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas Veļikajas zemiene, bet vidusdaļā — Ziemeļlatgales pacēlums (līdz 135 metriem vjl), kas ir viļņots morēnas līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: māls (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — Bērzpils purvs, Lutiņānu purvs, Lagažu-Šņitku purvs). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.[5]
Lielākās upes
labot šo sadaļu- Daugavas baseina: Pededze, Bolupe, Vārniene, Iča, Tilža.
- Veļikajas baseina: Vāda, Kuhva, Rika, Koura.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļu47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Pērkonu ezers (2,3 km²), Balvu ezers (1,7 km²), Viļakas ezers (1,4 km²).[5]
Vēsture
labot šo sadaļuTagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa Atzeles novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija Rīgas arhibīskapijas īpašums, 1561. — 1772. Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā iekļauta Krievijas Impērijas Pleskavas, no 1802. gada Vitebskas guberņā. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — Viļakas muiža 492 km², Balvu muiža 350 km²). 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās milicijas sadursme ar ulānu vienību Sitas silā.
Pēc Otrā Latgales kongresa ierosmes 1917. gada 14. decembrī Ludzas apriņķi atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai[6], bet operācijas "Dūres sitiens" laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja Vācijas Impērijas karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva Latvijas SPR sastāvā.
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.[7]
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuNr. | Nosaukums | Statuss | Novads (līdz 2021. gadam) | Pagasti | 2000 | 2016 | 2020 |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Balvi | Pilsēta | Balvu novads | Pilsēta | 8533 | 6457 | 5914 |
2 | Viļaka | Pilsēta | Viļakas novads | Pilsēta | 1887 | 1330 | 1221 |
3 | Žīguri | Ciems | Viļakas novads | Žīguru pagasts | 906 | 599 | 522 |
4 | Tilža | Ciems | Balvu novads | Tilžas pagasts | 672 | 508 | 469 |
5 | Baltinava | Ciems | Baltinavas novads | Baltinavas pagasts | 664 | 448 | 431 |
6 | Kubuli | Ciems | Balvu novads | Kubulu pagasts | 568 | 448 | 433 |
7 | Kuprava | Ciems | Viļakas novads | Kupravas pagasts | 709 | 319 | 263 |
8 | Semenova | Ciems | Viļakas novads | Medņevas pagasts | 271 | 201 | 190 |
9 | Vīksna | Ciems | Balvu novads | Vīksnas pagasts | 260 | 194 | 184 |
10 | Bērzpils | Ciems | Balvu novads | Bērzpils pagasts | 240 | 186 | 169 |
11 | Bērzkalne | Ciems | Balvu novads | Bērzkalnes pagasts | 249 | 167 | 148 |
12 | Šķilbani | Ciems | Viļakas novads | Šķilbēnu pagasts | 216 | 157 | 139 |
13 | Rekova | Ciems | Viļakas novads | Šķilbēnu pagasts | 163 | 155 | 157 |
14 | Borisova | Ciems | Viļakas novads | Vecumu pagasts | 181 | 137 | 111 |
15 | Naudaskalns | Ciems | Balvu novads | Balvu pagasts | 177 | 114 | 112 |
16 | Krišjāņi | Ciems | Balvu novads | Krišjāņu pagasts | 148 | 110 | 110 |
17 | Egļuciems | Ciems | Balvu novads | Lazdulejas pagasts | 137 | 102 | 91 |
18 | Vectilža | Ciems | Balvu novads | Vectilžas pagasts | 115 | 95 | 97 |
19 | Briežuciems | Ciems | Balvu novads | Briežuciema pagasts | 122 | 87 | 87 |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļuBalvu novadu nešķērso galvenie autoceļi, taču to šķērso vairāki reģionālie autoceļi, kā piemēram, autoceļš P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)), autoceļš P36 (Rēzekne—Gulbene), autoceļš P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), autoceļš P45 (Viļaka—Kārsava), autoceļš P46 (Dubļeva—Cērpene), autoceļš P47 (Balvi—Kapūne) un autoceļš P48 (Kārsava—Tilža—Dubļukalns).
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Tālis Matīss (1904—1985), operdziedātājs
- Ģertrūde Eniņa (1926—2019), neiroloģijas profesore, izgudrotāja
- Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu bīskaps
- Valerijans Zondaks (1908—1986), katoļu bīskaps
- Roberts Ancāns (1919—1982), latviešu leģiona virsnieks
- Jānis Benislavskis (1735—1812), katoļu bīskaps
- Jānis Leo Briedītis (1922—2007), gleznotājs, grafiķis, tēlnieks
- Miķelis Bukšs (1912—1977), literatūrvēsturnieks, valodnieks, publicists
- Juris Cibulis (1951), letonists, žurnālists, tulkotājs, politiķis
- Antons Circāns (1918—1947), nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē
- Pēteris Gabrānovs (1941—2007), lauksaimnieks, uzņēmējs, politiķis
- Aloizijs Jūsmiņš (1915—1979), cirka mākslinieks, koklētājs, akordeonists, aktieris, solists
- Vilberts Krasnais (1908—1942), rakstnieks, sabiedriskais darbinieks
- Jānis Krasts (1895—1965), jurists, miertiesnesis
- Jānis Ločmelis (1936), uzņēmējs, militārpersona, politiķis
- Francis Logins (1874—1931), sabiedriskais darbinieks, politiķis
- Imants Magone (1936—2008), horeogrāfs, dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs
- Tālis Matīss (1904—1985), dziedātājs, pedagogs
- Kazimirs Olekšs (1886—1970), Latvijas armijas ģenerālis
- Jānis Prombergs (1927—1993), ārsts
- Vilis Purmalis (1927—1989), ārsts
- Jāzeps Roskošs (1891—1960), politiķis
- Annele Slišāne (1975), tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece, kultūras darbiniece
- Antons Slišāns (1948—2010), lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks
- Valerijans Zondaks (1908—1986), titulārbīskaps
- Jānis Bordāns (1967), advokāts, politiķis
- Līga Kozlovska (1957), ārste, politiķe
- Sarmīte Ķikuste (1962), ārste, politiķe
- Inese Laizāne (1971), aktrise, politiķe
- Leo Paiders (1926—1991), lauksaimnieks, šoferis, sabiedriskais darbinieks, politķis
- Jānis Trupovnieks (1961), inženieris, politiķis
- Arvis Vilkaste (1989), bobslejists
- Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu titulārbīskaps
- Ģertrūde Eniņa (1926—2019), ārste neiroloģe, profesore
- Andris Kazinovskis (1959), lauksaimnieks, politiķis
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā». Lsm.lv (latviešu). 2021-11-24. Skatīts: 2023-07-20.
- ↑ «Apvienību pārvaldes». Balvu novads (latviešu). Skatīts: 2024-09-04.
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 656. lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
- ↑ OSP
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 19.11.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |