Balvu novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Balvu novads (2009—2021).

Balvu novads (latgaliešu: Bolvu nūvods)[3] ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Balvu novads, Baltinavas novads, Rugāju novads un Viļakas novads. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes novadu, rietumos ar Gulbenes un Madonas novadiem, dienvidos ar Rēzeknes un Ludzas novadiem un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabala Palkinas un Pitalovas rajoniem. Novada centrs atrodas Balvu pilsētā.

Balvu novads
Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija
Balvu novada karogs Balvu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Balvi
Kopējā platība:[1] 2 386,3 km2
 • Sauszeme: 2 337,7 km2
 • Ūdens: 48,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 17 910
Blīvums (2024): 7,7 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): Sergejs Maksimovs(Latgales partija)
Mājaslapa: www.balvi.lv
Balvu novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Balvu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Balvu novadā kopumā ietilpst 19 pagasti un 2 pilsētas, kas ir sadalīti 4 apvienībās:[4]

Pagastu apvienība Centrs apvienībā ietilpstošie pagasti iedzīvotāju skaits platība, km2
Balvu apvienība Balvi Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Vīksnas pagasts 8563 484
Baltinavas apvienība Baltinava Baltinavas pagasts, Briežuciema pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts 2676 552,2
Rugāju apvienība Rugāji Bērzpils pagasts, Krišjāņu pagasts, Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts 2798 713,8
Viļakas apvienība Viļaka Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Žīguru pagasts 3873 636,4

Balvu novads izvietojies Austrumlatvijas zemienes ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas Veļikajas zemiene, bet vidusdaļā — Ziemeļlatgales pacēlums (līdz 135 metriem vjl), kas ir viļņots morēnas līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: māls (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — Bērzpils purvs, Lutiņānu purvs, Lagažu-Šņitku purvs). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.[5]

Lielākās upes

labot šo sadaļu

47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Pērkonu ezers (2,3 km²), Balvu ezers (1,7 km²), Viļakas ezers (1,4 km²).[5]

Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa Atzeles novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija Rīgas arhibīskapijas īpašums, 1561. — 1772. Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā iekļauta Krievijas Impērijas Pleskavas, no 1802. gada Vitebskas guberņā. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — Viļakas muiža 492 km², Balvu muiža 350 km²). 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās milicijas sadursme ar ulānu vienību Sitas silā.

Pēc Otrā Latgales kongresa ierosmes 1917. gada 14. decembrī Ludzas apriņķi atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai[6], bet operācijas "Dūres sitiens" laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja Vācijas Impērijas karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva Latvijas SPR sastāvā.

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.[7]

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu
Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija 24 991
Nr. Nosaukums Statuss Novads (līdz 2021. gadam) Pagasti 2000 2016 2020
1 Balvi Pilsēta Balvu novads Pilsēta 8533 6457 5914
2 Viļaka Pilsēta Viļakas novads Pilsēta 1887 1330 1221
3 Žīguri Ciems Viļakas novads Žīguru pagasts 906 599 522
4 Tilža Ciems Balvu novads Tilžas pagasts 672 508 469
5 Baltinava Ciems Baltinavas novads Baltinavas pagasts 664 448 431
6 Kubuli Ciems Balvu novads Kubulu pagasts 568 448 433
7 Kuprava Ciems Viļakas novads Kupravas pagasts 709 319 263
8 Semenova Ciems Viļakas novads Medņevas pagasts 271 201 190
9 Vīksna Ciems Balvu novads Vīksnas pagasts 260 194 184
10 Bērzpils Ciems Balvu novads Bērzpils pagasts 240 186 169
11 Bērzkalne Ciems Balvu novads Bērzkalnes pagasts 249 167 148
12 Šķilbani Ciems Viļakas novads Šķilbēnu pagasts 216 157 139
13 Rekova Ciems Viļakas novads Šķilbēnu pagasts 163 155 157
14 Borisova Ciems Viļakas novads Vecumu pagasts 181 137 111
15 Naudaskalns Ciems Balvu novads Balvu pagasts 177 114 112
16 Krišjāņi Ciems Balvu novads Krišjāņu pagasts 148 110 110
17 Egļuciems Ciems Balvu novads Lazdulejas pagasts 137 102 91
18 Vectilža Ciems Balvu novads Vectilžas pagasts 115 95 97
19 Briežuciems Ciems Balvu novads Briežuciema pagasts 122 87 87

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
189740 800—    
190546 920+1.76%
192553 333+0.64%
193056 219+1.06%
193560 313+1.42%
GadsIedz.±% g.p.
195948 262−0.92%
196739 450−2.49%
197937 256−0.48%
198933 913−0.94%
200030 244−1.04%
GadsIedz.±% g.p.
201123 358−2.32%
202118 778−2.16%
202218 501−1.48%
202417 910−1.61%

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (14941)
  
81.9%
Krievi (2563)
  
14.1%
Ukraiņi (242)
  
1.3%
Baltkrievi (104)
  
0.6%
Čigāni (80)
  
0.4%
Poļi (47)
  
0.3%
Lietuvieši (15)
  
0.1%
Igauņi (4)
  
0.0%
Ebreji (3)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (241)
  
1.3%

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Balvu novadu nešķērso galvenie autoceļi, taču to šķērso vairāki reģionālie autoceļi, kā piemēram, autoceļš P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)), autoceļš P36 (Rēzekne—Gulbene), autoceļš P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), autoceļš P45 (Viļaka—Kārsava), autoceļš P46 (Dubļeva—Cērpene), autoceļš P47 (Balvi—Kapūne) un autoceļš P48 (Kārsava—Tilža—Dubļukalns).

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu