Bauskas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.
Bauskas novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Bauska | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 174,9 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 131,3 km2 | |||||
• Ūdens: | 43,6 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 40 906 | |||||
Blīvums (2024): | 19,2 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): | Aivars Okmanis (NA) | |||||
Mājaslapa: | www |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuBauskas novada pašvaldības teritorija iedalās 4 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:
Bauskas apvienība: Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts;
Iecavas apvienība: Iecavas pilsēta, Iecavas pagasts;
Rundāles apvienība: Rundāles pagasts, Svitenes pagasts, Viesturu pagasts;
Vecumnieku apvienība: Bārbeles pagasts, Kurmenes pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Valles pagasts, Vecumnieku pagasts.
Bez no kādreizējā Aizkraukles rajona pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.
Daba
labot šo sadaļuBauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumdaļā, ZA nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē pauguraina.[3] Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.[3] Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu).[4]
Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.[3] Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,[4] vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).[3]
Upes
labot šo sadaļuGandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.[4]
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuEzeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).
Vēsture
labot šo sadaļuTeritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš.
13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti.[4] 1562. gadā Livonijas ordenis tika likvidēts, un Bauskas teritorija nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes sastāvā. Hercogs Jēkabs Ketlers (1610-—1682) veicināja Bauskas ekonomisko attīstību.
17. gadsimtā tika pabeigta Bauskas pils būvniecība, tā kalpoja kā militārais cietoksnis un administratīvais centrs. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Bauska tika iesaistīta Polijas un Zviedrijas karos. 1701. gadā Bausku ieņēma zviedri, bet vēlāk tā atgriezās poļu kontrolē.
1795. gadā Kurzemes hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijā, Bauska kļuva par daļu no Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas.
Pirmais pasaules karš smagi skāra novada teritoriju, un tā tika daļēji izpostīta. Pēc kara Bauska iekļāvās jaunizveidotajā Latvijas Republikā.
1940. gada jūnijā saskaņā ar Molotova—Ribentropa paktu Latviju okupēja Padomju Savienība. Bauskas novada teritorija kļuva par daļu no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR).
Otrā pasaules kara laikā Bauska atkal tika stipri izpostīta. 1944. gadā Sarkanā armija uzsāka ofensīvu Baltijas republikās. Bauskas pilsētas aizsardzībai no padomju karaspēka tika izveidots brīvprātīgo pulks, kurā bija aptuveni 300 vīru. Sešas nedēļas šai nelielajai vienībai izdevās noturēt ievērojami pārāka ienaidnieka spēku ofensīvu, līdz ar to padomju karaspēkam izdevās ieņemt Bausku tikai pēc vairākiem bombardēšanas uzlidojumiem, kas iznīcināja vairāk nekā trešdaļu pilsētas.
Pēc Otrā pasaules kara Bauskas novada teritorija atkal kļuva par daļu no Latvijas PSR.
1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Bauskas novads kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāju skaits (2021)[6] |
---|---|---|---|---|
1. | Bauska | Pilsēta | - | 10 397 |
2. | Iecava | Pilsēta | - | 5736 |
3. | Vecumnieki | Ciems | Vecumnieku | 2053 |
4. | Rītausmas | Ciems | Īslīces | 1236 |
5. | Uzvara | Ciems | Gailīšu | 988 |
6. | Bērzkalni | Ciems | Īslīces | 847 |
7. | Pilsrundāle | Ciems | Rundāles | 697 |
8. | Misa | Ciems | Vecumnieku | 690 |
9. | Skaistkalne | Ciems | Skaistkalnes | 602 |
10. | Code | Ciems | Codes | 567 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļuBauskas novadu šķērso viens galvenais autoceļš — A7, kas šķērso arī abas novada pilsētas Bausku un Iecavu. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), P87 (Bauska—Aizkraukle), P88 (Bauska—Linde), P89 (Ķekava—Skaistkalne), P92 (Iecava—Stelpe), P93 (Jelgava—Iecava), P94 (Jelgava—Staļģene—Code) un P103 (Dobele—Bauska). Plānots, ka caur Bauskas novadu ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras arī atradīsies divas stacijas Bauskas novadā — Iecava un Bauska.
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:[8]
- 19 vispārējās izglītības iestādes;
- 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
- 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Jānis Čakste (1859—1927), pirmais Latvijas Valsts prezidents
- Anatols Līvens (1872–1937), lībiešu cilmes Baltijas augstmanis
- Pēteris Kūla (1874—1945), skolotājs
- Roberts Krimbergs (1874—1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
- Jānis Lazdiņš (1875—1953), mūziķis, diplomāts
- Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885—1966), aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs
- Arnolds Spekke (1887—1972), filologs, vēsturnieks, diplomāts
- Verners Tepfers (1893—1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
- Jānis Tepfers (1898—1994), diplomāts
- Jānis Rūdolfs Akermanis (1897—1972), zinātnieks, inženieris, aviokonstruktors
- Arnolds Ozoliņš (1898–1984), ārsts
- Indulis Folkmanis (1939), tēlnieks
- Imants Lancmanis (1941), gleznotājs, mākslas zinātnieks
- Uldis Dumpis (1943), aktieris
- Esmeralda Ermale (1956), aktrise
- Česlavs Mikšto (1964), katoļu priesteris
- Ingmārs Līdaka (1966), zoologs, politiķis
- Andrejs Mediņš (1969), katoļu priesteris
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuApskates objekti
labot šo sadaļuRundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca,[3] Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.[9]
Aizsargājami dabas objekti
labot šo sadaļuBārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.
Sadraudzības pašvaldības
labot šo sadaļuBauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:[8]
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 195. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 699, 700. lpp.
- ↑ OSP
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 19.11.2023.
- ↑ 8,0 8,1 «Novads skaitļos un faktos - Novads - Bauskas novada dome». www.bauska.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-10. Skatīts: 2022-09-10.
- ↑ tourism.bauska.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |