Bibla

Bibla
𐤂𐤁𐤋
Senās apbūves drupas.
Bibla
Atrašanās vieta	Džubeilas kada, Libāna
Koordinātas	34°07′09″N 35°38′45″E / 34.11917°N 35.64583°E / 34.11917; 35.64583Koordinātas: 34°07′09″N 35°38′45″E / 34.11917°N 35.64583°E / 34.11917; 35.64583
Veids	Pilsēta
Vēsture
Kultūras	Feniķiešu, sengrieķu, romiešu u.c.
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīva piekļuve

Bibla (feniķ. צדן, ‘Dieva Aka’ vai ‘Dieva Avots’, sengr. Βύβλος (Biblos)) ir sena feniķiešu pilsēta Gebala (Gubla) (feniķ. 𐤂𐤁𐤋, gbl), kas atrodas Vidusjūras krastā, 32 km no Beirūtas, mūsdienu Libānas galvaspilsētas. Pašreiz senās Biblas vietā atrodas pilsēta Džubeila.

Kādreiz tā bija viena no lielākajām ostām, caur kuru uz Grieķiju tika eksportēts papiruss, kas Grieķijā tika saukts biblos (sengrieķu: βύβλος), tāpat kā šī pilsēta.

Pilsēta ir zināma no 4. gadu tūkstoša pr.Kr. Tā atradās uz labi nocietināta paugura pie jūras, kur bija divi līcīši, derīgi ostu izveidei. Apkārt pletās diezgan auglīga ieleja, bet aiz pilsētas kalni, kas klāti ar biezu mežu. Šis paugurs bija apdzīvots vēl no agrā neolīta. Taču laikā, kad šeit parādījās feniķieši, šī vieta nezināmu iemeslu dēļ bija pamesta, un atnācējiem nenācās karot ar vietējiem iedzīvotājiem. Gandrīz uzreiz pēc ievākšanās jaunie iemītnieki apmetni apjoza ar aizsargmūri. Bet nedaudz vēlāk pie avota centrā uzcēla divus tempļus saviem svarīgākajiem dieviem — Bālat-Gebalai un, domājams, Rešefam. No šī brīža apmetni varētu uzskatīt par pilnvērtīgu pilsētu.

Pilsētu apjoza masīvs mūris ar diviem sargtorņiem, kas sargāja abus pilsētas vārtus no sauszemes un no jūras puses. No centra, kur pie avota atradās abi tempļi, radiāli gāja ielas, apbūvētas ar namiem uz akmens pamatiem, turklāt daži bija diezgan nozīmīgi. Dažu namu iekšpusē bija samērā lielas telpas, kuru griestus balstīja īpašas, uz akmens pamatnes uzstādītas koka kolonnas, pa septiņām no katras gareniskās puses, un viena telpas centrā. Ielām pa vidu tika ierīkoti īpaši drenāžas notekgrāvji, kas ļāva uzturēt pilsētu salīdzinoši tīru. Tas viss liecina par agrīnās Biblas relatīvu labklājību.

3. gadu tūkstoša pr.Kr. pirmajā pusē Bibla kļuva par svarīgāko centru attiecībās ar Ēģipti. Ja pirms feniķiešu atnākšanas šis reģions vairāk kontaktējās ar Mezopotāmiju, tad feniķiešu Biblas svarīgākais partneris kļuva Ēģipte, kurai šī pilsēta bija galvenais kokmateriāla piegādātājs.

Pats senākais ēģiptiešu izcelsmes priekšmets, kas atrasts Biblā, ir akmens vāze ar Hasehemujas 2. dinastijas pēdējā valdnieka vārdu (28. gadsimta pr.Kr. sākums). No šī laika ēģiptiešu faraonu vārdi Biblā ir sastopami gandrīz nepārtraukti līdz pat Piopi II, pēdējam nozīmīgajam Senās valsts faraonam. Lielā mērā tie bija veltījumi, kurus ēģiptiešu faraoni pienesa pilsētas galvenās dievietes Bālat-Gebalas svētnīcā, un kuru jau no 3. gadu tūkstoša pr.Kr. ēģiptieši saistīja ar savu Hatoru.

Pēc Plutarha ziņām Biblā Izīda atrada Ozirisa miesas. Šī no ēģiptiešu avotiem nezināmā epizode izskaidro Izīdas un Ozirisa kulta praksi Biblā Plutarha laikā, un, domājams, arī agrīnajā Jaunajā valstī.^[1]

Ceļojumiem uz Biblu, un vispirms jau koksnes izvešanai no turienes, ēģiptieši būvēja īpašus jūras kuģus, un vēlāk nosaukums "Biblas kuģis" izplatījās arī uz citiem līdzīgiem kuģiem, neatkarīgi no ceļojuma galamērķa. Biblas tirdzniecībai ar Ēģipti bija tik liela nozīme, ka, kad tā pārtrūka, Ipuvers, kopā ar citām postažām, kas uzkrita Ēģiptei, žēlojās: "Nebrauc šodien vairs cilvēki uz ziemeļiem, uz Biblu. Ko mums tagad darīt, lai iegūtu ciedrus mūsu mūmijām?"

No Biblas uz Nīlas ieleju tirgoja koksni (īpaši ciedrus un cipreses), sveķus, iespējams arī varu un lazurītu. Metālus un lazurītu biblieši iemainīja no austrumu kaimiņiem un pārdeva ēģiptiešiem. No ēģiptiešiem iepirka papirusu, keramikas un akmens traukus, parfimēriju, juvelierizstrādājumus un mākslas darbus. Daļu no iegūtajām precēm tie veda tālāk uz austrumiem. Cik tālu uz austrumiem gāja Biblas tirdzniecības sakari, ir strīdīgs jautājums. Eblā atrastie ēģiptiešu izstrādājumi visdrīzāk ir nākuši no Biblas, kaut arī tiešu liecību par Eblas sakariem ar Biblu pagaidām nav konstatēts. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka biblieši tirgojās tikai ar austrumu kaimiņiem Orontas ielejā, bet jau no turienes ēģiptiešu preces gāja tālāk. Caur tiem pašiem starpniekiem Orontas ielejā Bibla varēja iegūt lazurītu un citus produktus, kas tika atgādāti no attālākām austrumu zemēm. Lai kā arī nebūtu, 3. gadu tūkstotī pr.Kr. Bibla pārtapa nozīmīgā Vidusjūras reģiona austrumu daļas tirdzniecības centrā.

Ēģiptes pagrimuma rezultātā Senās valsts beigās un pirmajā pārejas periodā sakari starp Ēģipti un Biblu pārtrūka. Biblai vairs nebija kontaktu ar Nīlas ieleju. Acīm redzot šis apstāklis spieda bibliešus pārorientēties uz austrumiem. Tagad varēja droši teikt par Biblas kontaktiem tieši ar Mezopotāmiju. Pilsēta tiek pieminēta Ūras 3. dinastijas šumēru dokumentos.

Attiecības, domājams, neaprobežojās tikai ar tirdzniecības sakariem. Ūras 3. diastijas valdnieki pēc Akadas valdneku piemēra attīstīja aktīvu ekspansiju, cenšoties pakļaut sev Sīriju un Vidusjūras piekrasti, kas tiem zināmā mērā arī izdevās. Biblas valdnieks Ibdati lietoja šumēru titulu "ensi", un tas. domājams, liecina par Bibla politisko atkarību no Ūras valdniekiem, vismaz no Amar-Suenu.

Punktu varenajai Ūras valstij pielika amorieši, kas sāka ieņemt Sīrijas un Mezopotāmijas zemkopības rajonus. No amoriešu iebrukuma neizbēga arī Bibla. Izrakumi Biblā rāda, ka pilsētas agrīnās vēstures periods beidzās ar tās globālu sagraušanu. Ugunsgrēka izveidotais slānis klāj praktiski visu pilsētas teritoriju. Kopā ar citām ēkām gāja bojā arī "Biblas valdnieces" templis.

Drīz pēc tam šeit radās jauna pilsēta. Sākotnēji jaunā pilsēta, domājams, bija nabadzīgāka par iepriekšējo. Nami tika celti pieticīgāki, ar vienu istabu. Laikam uz kādu laiku pazuda arī pilsētas mūris. Taču kopumā, atšķirībā no daudzām citām Sīrijas un Palestīnas vietām, Biblā ir novērojama skaidra kultūru pārmantojamība attiecībā pret iepriekšējo agrās bronzas laikmeta kultūru. Īpaši svarīga ir tempļu atjaunošana. Kaut arī tie ieguva nedaudz citu izskatu, taču atjaunoti tie tika iepriekšējā vietā, un veltīti iepriekšējām dievībām. Ir vērojamas skaidras kultūras nepārtrauktības pazīmes.

Ap divtūkstošo gadu pr.Kr. pilsēta atkal kļuva par lielāko feniķiešu jūras tirdzniecības centru. Tās sakari izpletās līdz pat Egejas jūrai. Uz Ēģipti no Biblas tika eksportēta koksne, kā arī vīns un olīveļļa. No Ēģiptes uz Biblu lielā daudzumā plūda papiruss. Par to, cik spēcīga šeit bija Ēģiptes ietekme, liecina fakts, ka Biblas valdnieki izmantoja ēģiptiešu valodu kā oficiālo.

Bibla tiek pieminēta senās Ēģiptes literārajā darbā "Sinuhes stāstījums" (Vidējā valsts).

18. gadsimtā pr.Kr. (13. dinastijas valdīšanas sākums Ēģiptē), kad ēģiptiešu ietekme Vidusjūras austrumu daļā stipri samazinājās, Biblas valdnieki priekš Ēģiptes joprojām palika kā apgabala vietvalži (nomarhi), kaut arī attiecībās ar citām valstīm tie sevi pozicionēja kā suverēnus valdniekus.

2. gadu tūkstoša pr.Kr. beigās attiecības starp Biblu un Ēģipti kļuva vienlīdzīgas: no ēģiptiešu stāsta "Unu-Amona ceļojums", kas datējams ar 11. gadsimtu pr.Kr. (21. dinastija), ir zināms, kā Biblas valdnieks lika ēģiptiešu sūtnim gaidīt audienci 29 dienas, bet pēc tam par koksni pieprasīja nesamērīgi augstu maksu, kuru tas lūdza pārdot Ēģiptei.

22. dinastijas pirmie faraoni Šešonks I un Osorkons I, acīmredzot, kādu laiku vēl kontrolēja Biblu, kura tajā laikā skaitījās lielākais Ziemeļfeniķijas centrs. Biblā tika atrasta Šešonka uzvaras stēla, līdzīgi tai, kāda tika atrasta Megido, kā arī paša Šešonka un viņa dēla Osorkona statujas, uz kurām savus uzrakstus atstāja Biblas valdnieki Abibāls un viņa dēls Elibāls. Šis apstāklis varētu liecināt par to, ka Biblas valdnieki atzīst faraonu augstāko varu. Bibla vairs ilgi nepalika Ēģiptes varā. Pēc Osorkona valdīšanas nekādu pakļaušanās pēdu pilsētā vairs nav.

8. gadsimta pr.Kr. vidū reģionā sāka dominēt Asīrija, un Biblas valdnieks Šiptibāls skaitījās to Sīrijas un Feniķijas valdnieku vidū, kas Asīrijas ķēniņam Tiglatpalasaram III bija samaksājuši meslus. 701. gadā pr.Kr. asīriešu ķēniņa Sinaheriba karagājiena laikā pret dumpīgajiem sīriešu un palesīniešu valdniekiem, meslus viņam atnesa Biblas valdnieks Urimilki. Pēc tam, kad persieši ieņēma Bābeli, feniķiešu pilsētas atzina Persijas ķēniņa Kīra hegemoniju. Plaši celtniecības darbi, kas tika veikti Biblā persiešu valdīšanas laikā, liecina par pilsētas ekonomisko labklājību. Var uzskatīt, ka Asīrijas bojā ejas periodā, kad notika cīņa par varu Priekšāzijā Biblas loma strauji saruka, un tā pat pazaudēja savu floti. Bet persiešu valdīšanas mierīgajā periodā sākās Biblas atjaunošanās, un Biblai atkal parādījās sava flote. Taču atgriezt sev to lomu, kas tai bija 2. gadu tūkstotī pr.Kr., Bibla vairs nespēja.

Kad 333. gadā pr.Kr. Feniķijā ielauzās Maķedonijas Aleksandra armija, Bibla bija to pilsētu skaitā, kas labprātīgi pakļāvās jaunajam iekarotājam. Pēc Aleksandra nāves Biblu sev pakļāva vispirms Ptolemeji, bet pēc tam tā tika iekļauta Seleikīdu valdījumos, bet 64. gadā pr.Kr. tā tika pievienota Romai. Ir zināms Biblas tirāns Kinirs. Pēdējo Biblas valdnieku nonāvēja romiešu karavadonis Gnejs Pompejs.

Senajā pasaulē Bibla bija lielākais papirusa tirdzniecības centrs, kas tika ievests no Ēģiptes, un konkurēja ar tādām feniķiešu pilsētām, kā Tira un Sidona. Grieķu vārdi βίβλος "papiruss" un biblíon "grāmata" (no kā atvasināts Bībeles vārds) ir cēlusies no Biblas pilsētas nosaukuma.

Biblā ir atrasti uzraksti, kas veidoti īpašā, domājams, zilbju "lineārajā rakstā" (protobiblas rakstība). Rakstība satur ap 100 rakstu zīmju. Šī rakstība ir būtiski vienkāršāka, nekā akadiešu ķīļraksti vai ēģiptiešu hieroglifi, taču tajā vārdi netiek savstarpēji atdalīti, kas būtiski apgrūtina lasīšanu. Protobiblas rakstība, domājams, tika lietota 2. gadu tūkstotī pr.Kr. Līdz šim nevienu mēģinājumu iztulkot (Moriss Djunāns, Eduars Dorms u.c.) ligvistikas specialisti neatzīst par izdevušos. Atšifrēšanu apgrūtina pārāk mazs uzrakstu skaits, bet rakstu zīmju formu nevar droši attiecināt ne ar vienu citu zināmu senās pasaules rakstību.

• Obelisku templis (ap 1900. gadu pr.Kr.)
• Biblas valdnieku nekropole (19. gadsimts pr.Kr.)
• Antīkais teātris (218. gads pr.Kr.)
• Romiešu ielas fragments ar kolonnām
• Krustnešu cietoksnis (12. gadsimts)
• Aizsargmūra fragments (12. gadsimts)
• Sv. Jāņa baznīca (12. gadsimts)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bibla.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)