Soļiļecka

Soļiļecka
pilsēta
Соль-Илецк
Razvala sālsezers Soļiļeckas nomalē, kas 1906. gadā izveidojās pārplūdušo raktuvju vietā.
Karogs Ģerbonis
Soļiļecka Rādīt kartē "Krievija" Soļiļecka Rādīt kartē "Orenburgas apgabals"
Koordinātas: 51°10′N 54°59′E / 51.167°N 54.983°E / 51.167; 54.983Koordinātas: 51°10′N 54°59′E / 51.167°N 54.983°E / 51.167; 54.983
Valsts	Krievija
Apgabals	Orenburgas apgabals
Dibināta	1754
Pilsēta	1865
Platība
• Kopējā	185,3 km2
Augstums	128 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	26 149
• blīvums	141,1/km²
Laika josla	UTC+5 (UTC+5)
Mājaslapa	www.soliletsk.ru
Soļiļecka Vikikrātuvē

Soļiļecka (krievu: Соль-Илецк), līdz 1945. gadam Iļecka (Илецкое, Илецкая защита), ir pilsēta pie Iļekas upes Orenburgas apgabalā Krievijas Federācijā. Tajā dzīvo aptuveni 26 000 iedzīvotāju. Soļiļecka ir sens sāls ieguves centrs, kas atrodas 58 km uz dienvidiem no Orenburgas netālu no Kazahstānas robežas.

Kad 1731. gadā Kazahu hanistes Jaunākais (Mazais) žuzs (kazahu: Кіші жүз) kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti, tās hans Abulhairs (kazahu: Әбілқайыр хан) atļāva Krievijas valdībai izmantot sāls raktuves pie Iļekas upes. 1754. gadā Krievijas Impērija savu iekarojumu aizsardzībai uzcēla Iļeckas koka cietoksni, sāls raktuvēs izmantoja katordznieku darbu. 1774. gada 18. februārī cietoksni ieņēma Pugačova kazaku armijas vienība. 1865. gadā pie sālsraktuvēm nodibināja Iļeckas pilsētu.

Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1920. gadam Iļecka ietilpa kazahu Alašordas (Алаш-Орда) republikā, 1920. — 1925. gadā Kirgīzu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (APSR) sastāvā. 1945. gadā Iļecku pārdēvēja par Soļiļecku ("Sāls Iļecku").

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā uz Soļiļecku no Rīgas centrālcietuma deportēja 17 ieslodzītos Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai (KOLA) biedrus. Organizācijas dibinātājs Teodors Jūlijs Gulbis Soļiļeckas cietumā nomira pirms tiesas ar tuberkulozi 1941. gada 2. decembrī. 1942. gada 28. aprīlī nošāva 11 Latvijas patriotus: LU studentus Voldemāru Mellupu (1919—1942), Olafu Ozolu (1919—1942), Voldemāru Golkanu (1920—1942), strādniekus Kirilu Iļjinu (1919—1942) un Juri Aleksandru Šteinu (1920—1942), Saldus ģimnāzijas audzēkņus Juri Steinātu (1921—1942), Oskaru Kankāli (1922—1942), Ernestu Voldemāru Zužu-Farnestu (1920—1942), Imantu Pētersonu (1922—1942), Edgaru Kravinski (1922—1942), Jelgavas tehnikuma pasniedzēju Spodri Jūliju Rozentālu (1918—1942), policistu Jāni Vārpiņu (1900—1942). Nošāva arī Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Kārli Krauzi (1904–1942).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Soļiļecka.

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Orenburgas apgabala pilsētas Abduļina Buguruslana Buzuluka Gaja Jasnija Kuvandika Mednogorska Novotroicka Orenburga Orska Soļiļecka Soročinska

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)