Par Latvijas PSR suverenitāti

Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācija „Par Latvijas PSR suverenitāti” ir dokuments, kuru 1989. gada 28. jūlijā pieņēma Latvijas PSR Augstākā Padome Anatolija Gorbunova vadībā. Šī deklarācija pasludināja, ka PSRS likumi Latvijas teritorijā stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.

Deklarācijas preambulā bija konstatēts, ka ilgstoši tika pārkāptas latviešu tautas tiesības uz savdabīgu attīstību un nacionālo pašnoteikšanos. 1917.—1920. gadā bija izveidots padomju nacionālais valstiskums (Latvijas SPR), bet vēlāk neatkarīga demokrātiska republika, kuru atzina Ļeņina vadītā Padomju Krievija un citas pasaules valstis. 1940. gadā, balstoties uz 1939. gada 23. augusta Neuzbrukšanas pakta slepeno papildu protokolu, ko bija parakstījusi Vācija un Padomju Savienība, Latvijas Republikas valstiskā suverenitāte tika zaudēta un tā tika iekļauta PSRS sastāvā. Staļinisms un tam sekojošais administratīvi komandējošais totalitārisms noveda pie Latvijas ekonomikas un kultūras pagrimuma, kā arī ekoloģiskās krīzes, deformēja nacionālās attiecības un devalvēja vispārcilvēciskās vērtības.^[1]

• politiskās, ekonomiskās un kulturālās patstāvības neatzīšana latviešu nācijai radīja nelabvēlīgus apstākļus tās turpmākajai eksistencei,
• visiem cilvēkiem un tautām ir neatņemamas tiesības, pie kurām pieder tiesības uz dzīvību, uz brīvību, un centieni pēc laimes, sociālā progresa un dzīves apstākļu uzlabošanas,
• saskaņā ar mūsdienu starptautisko tiesību normām, ko sev par juridiski obligātām atzinusi arī Padomju Savienība, visām tautām ir pašnotiekšanās tiesības un atbilstoši šīm tiesībām tās var brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kulturālo attīstību,
• visas tautas šo mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem un nevienai tautai nedrīkst liegt tai piederošos eksistences līdzekļus,
• izeja no pašreizējās nelabvēlīgās demogrāfiskās, ekoloģiskās un ekonomiskās situācijas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā iespējama tikai tādējādi, ka tiek atjaunota republikas reālā valstiskā suverenitāte.^[1]

"... Pildot Latvijas tautas gribu, Latvijas PSR Augstākā Padome pasludina:

1. Kopš šā brīža, pēc šās deklarācijas pieņemšanas, Latvijas PSR attīstība notiek reālās valstiskas suverenitātes apstākļos šās suverenitātes valstiski tiesiskajā un starptautiski tiesiskajā izpratnē.
2. Latvijas PSR suverenitāte ir vienota un nedalāma. Latvijas tauta savā teritorijā patstāvīgi īsteno likumdošanas, izpildu un tiesu varu, kas garantē tiklab latviešu nācijas, kā arī visu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu uzplauksmi.
3. Zeme, tās dzīles, meži, ūdeņi un citi dabas resursi ir republikas nacionālā bagātība, kas pieder Latvijas tautai.
4. Latvijas PSR valsts statusu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā nosaka līgumattiecības; Latvijas PSR jaunais tiesiskais statuss ir likumdošanas ceļā jānostiprina PSRS Konstitūcijā un Latvijas PSR Konstitūcijā, PSRS jaunajos likumos un Latvijas PSR likumos (par pilsonību, par republikas īpašumu u.c.), padomju likumdošanas grozījumos un papildinājumos.
5. Latvijas PSR teritorijā tiek atzīta Latvijas PSR likumu augstākā vara. PSRS likumi Latvijas teritorijā stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.
6. Latvijas PSR attiecībās ar citām valstīm tiek dibinātas uz līguma pamata. Latvijas PSR Augstākā Padome aicina visu Latvijas tautu apvienoties uz šīs deklarācijas pamata, lai pārvērstu mūsu republiku patiesi suverēnā un tiesiskā valstī."^[1]

1990. gada vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ar atsauci uz deklarāciju „Par Latvijas PSR suverenitāti”.^[2]

• 4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju. Red. T. Jundzis. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 775 lpp.
• Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, Augusts Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle. Latvijas valsts atjaunošana (1986—1993). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 1998. ISBN 998464300X

• Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti no saeima.lv
• Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti^{[novecojusi saite]} no historia.lv

s d l Nozīmīgākie tiesību akti un starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē Par Senlatvijas valstīm Līvzemes dalīšanas līgums Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi Letijas dalīšanas līgums Jersikas miera līgums Tālavas dalīšanas līgums Rīgas miera līgums ar kuršiem Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu Upmales dalīšanas līgums Zemgales dalīšanas līgums Kursas dalīšanas līgums Sēlijas dalīšanas līgums Par Livonijas Konfederācijas valstīm Livonijas Konfederācijas līgums Melnas līgums Livonijas savienības līgums Salaspils līgums Viļņas ūnija Možaiskas līgums Grodņas ūnija Drohičinas līgums Jamas Zapoļskas miera līgums Livonijas konstitūcijas Livonijas ordinācijas Par Latgali, Kurzemi un Vidzemi Stolbovas miera līgums Jelgavas pamiers Altmarkas pamiers Olivas miera līgums Kardisas miera līgums Andrusovas pamiers Rīgas kapitulācija Nīštates miera līgums Polijas dalīšanas Brestļitovskas miera līgums Berlīnes papildvienošanās (1918) Par Latvijas valsti Deklarācija par Latvijas autonomiju Deklarācija par Latvijas Republikas izveidi Latvijas valsts pasludināšana Latvijas Padomju Republikas pasludināšana Latvijas valsts atzīšana de facto Latvijas—Vācijas līgums par sakaru atjaunošanu Latvijas—Krievijas miera līgums Latvijas valsts atzīšana de iure Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu Baltijas valstu sadarbības līgums Latvijas—Vācijas neuzbrukšanas līgums Molotova—Ribentropa pakts Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS Deklarācija par valsts varu Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā Latvijas Centrālās padomes memorands Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu (1944) Latvijas PSR suverenitātes deklarācija Neatkarības atjaunošanas deklarācija Par Latvijas Republikas valstisko statusu PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu 2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums