Pāriet uz saturu

Nihonijs

Vikipēdijas lapa
Nihonijs
113
3
18
32
32
18
8
2
Nh

[286] g/mol

[Rn]5f146d107s27p1
Blīvums 16 000 kg/m3
Kušanas temperatūra 430 °C (hipotētiski)
Viršanas temperatūra 1130 °C (hipotētiski)

Nihonijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Nh un atomskaitli 113. Tas ir ļoti radioaktīvs; tā stabilākais zināmais izotops ir nihonijs–286, kura pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes. Līdz 2016. gada 28. novembrim šī ķīmiskā elementa nosaukums bija ununtrijs, bet Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli nomainīja tā nosaukumu uz 'nihonijs'[2][3] par godu Japānai (japāņi paši savu valsti sauc par Nihon, 日本), kur pētniecības institūtā Riken arī tika iegūts šis ķīmiskais elements. Teorētiski nihonijam vajadzētu būt amfotēram metālam.

2003. gadā 113. elementu sintezēja krievu un amerikāņu komanda Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā), bombardējot amerīciju ar kalciju.

243
95
Am + 48
20
Ca → 291
115
Mc* → 288
115
Mc + 3 1
0
n → 284
113
Nh + α
243
95
Am + 48
20
Ca → 291
115
Mc* → 287
115
Mc + 4 1
0
n → 283
113
Nh + α

Nākamo gadu atklājumi apstiprināja minētā elementa, kā arī 115. elementa (moskovija) sintēzi. 2004. vienu nihonija kodolu izdevās sintezēt arī Japānā. Līdz šim iegūti apmēram 40 nihonija atomi. Stabilākais nihonija izotops ir 2009. gadā iegūtais nihonijs–286 ar pussabrukšanas periodu apmēram 20 sekundes.[4]

Agrāk krievu zinātnieki piedāvāja nosaukt 113. elementu par bekereliju (Bq) — par godu radioaktivitātes atklājējam Anrī Bekerelam, savukārt japāņu zinātnieki ieteica pat veselus trīs nosaukumus — japāniju (Jp), nišinaniumu (Nh) vai rikeniju (Rk). Tomēr IUPAC 2016. gadā ieteiktais nosaukums bija nihonijs (Nh).

  1. «Par svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2017. gada 12. janvāris. Skatīts: 2021. gada 27. oktobrī.
  2. Staff. «IUPAC Announces the Names of the Elements 113, 115, 117, and 118». IUPAC, 2016. gada 30. novembris. Skatīts: 2021. gada 27. oktobrī.
  3. Nicholas St. Fleur. «Four New Names Officially Added to the Periodic Table of Elements». The New York Times, 201. gada 1. decembris. Skatīts: 2016. gada 1. decembris.
  4. Oganessian, Yu. Ts.; Abdullin, F. Sh.; Bailey, P. D.; Benker, D. E.; Bennett, M. E.; Dmitriev, S. N.; Ezold, J. G.; Hamilton, J. H. et al. (2010). "Synthesis of a New Element with Atomic Number Z=117". Physical Review Letters 104. doi:10.1103/PhysRevLett.104.142502.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]