Jelgavas pils

Jelgavas pils
Jelgavas pils
	Jelgavas pils
Vispārīga informācija
Tips	pils
Arhitektūras stils	baroks
Atrašanās vieta	Jelgava, Latvija
Koordinātas	56°39′21″N 23°43′59″E / 56.6558°N 23.7330°EKoordinātas: 56°39′21″N 23°43′59″E / 56.6558°N 23.7330°E
Būvniecības sākums	1265. gads (senā pils); 1738. gads (mūsdienu pils);
Pabeigta	1773. gads
Atvēršana	1939./1961.gads - LBTU
Rekonstrukcija	1957.-1961. gads (pēc Otrā pasaules kara)
Celtniecība
Arhitekts	Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Tīmekļa vietne
	https://www.jelgavaspils.lv/lv

Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā. Atrodas uz salas starp Lielupi un tās atteku Driksu. Arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700—1771) celtā pils ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562—1795) galvaspilsētas ēkām, kas atjaunota sākotnējā izskatā pēc Jelgavas sagraušanas 1944. gada vasaras kaujās Otrā pasaules kara laikā. Pēc platības uzskatīta par lielāko pili Latvijā.^[1]

Vēsture

Vecā Jelgavas pils

Pirmā Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa Jelgavas komtura koka pils, kas 1265.-1266. gadā tika uzcelta uz Garās salas Lielupē.^[2] Vecā pils bija krietni mazāka par tagadējo un bija izvietota mūsdienu pils pagalma vietā. Pils bija viegli sasniedzama no Rīgas pa Lielupes ūdensceļu. Tās celšanai bija divi iemesli — būt par atbalsta punktu tālākai zemgaļu pakļaušanai un neļaut zemgaļiem izmantot Mežotnes ostu.^[3] 1345. gada ziemā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē un viņu vadītais karaspēks aplenca Jelgavas pili. Pils aplenkuma laikā leiši koka pili nodedzināja kopā ar 7 ordeņa brāļiem un 600 zemgaļiem, izglābās vienīgi divi ordeņa brāļi, viens priesteris un 16 zemgaļi. 14. gadsimta 2. ceturksnī koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils no laukakmeņiem, dolomīta un ķieģeliem. Tās platums bijis 30 metru un garums 35—36 metri, katrā stūrī atradies sargtornis.^[2] Zināms, ka 1451. gadā pilī bijuši 10 lielgabali un 5 svina ložu šautenes, zirgs un bruņas bija tikai komturam.

Hercogs Gothards par savu rezidenci izvēlējās Rīgas pili, tomēr drīz vien izlēma veidot jaunu pārvaldes centru Jelgavā, kas bija iepriekšējam varas centram Rīgai tuvākā jaunās hercogistes pils stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa. 1560.-1570. gados pilī tika veikta pārbūve galvenokārt Ziemeļeiropas manierisma stilā.^[2]

1622. gada novembrī Poļu—zviedru kara laikā Jelgavas pilī tika noslēgts Jelgavas pamiers, pils cieta karadarbībā 1621., 1622. un 1625. gadā. 1658. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Jelgavas pili ieņēma un izpostīja zviedru karavīri, kas saņēma gūstā hercogu Jēkabu un līdz 1660. gadam viņš atradās gūstā Ingrijā. Tika konfiscēts hercoga arhīvs, kuru zviedriem vēlāk atņēma krievi. Kara laikā Jelgavas pils bija tā sapostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņas pili.

1690. gados pils ēkas cieta vētrās — 1694. gadā vētra sagāza zirgu stalli, bet 1696. gadā tas pats piemeklēja kariešu noliktavu.^[2] Šai pašā laikā notika citu saimniecisko ēku atjaunošanas un celtniecības darbi.^[2]

1705. gadā un pēc tam atkārtoti 1709. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas karaspēks iekaroja pili, bet tā pie tam smagi cieta no apšaudēm. Pilī joprojām atradās garnizons un tajā tika veikti kosmētiski remonti, taču vairums tās ēku bija kļuvušas nelietojamas.^[2]

1718.—1722. gadā hercogienei Annai tika uzcelta jauna pils tagadējās Academia Petrina ēkas vietā un vecā viduslaiku pils palika neapdzīvota. To uzspridzināja 1737. gadā, kad ar Ernsta Johana Bīrona pavēli sāka celt mūsdienās redzamo Jelgavas pili.

Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē)
Vecās Jelgavas ordeņa pils un pilsētas shēma (B. Schmid, 1921)
Vecās Jelgavas pils nocietinājumu shēma 17. gadsimtā (pēc J. Ekmaņa zīmējuma)
Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras)
Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva)

Jaunās pils būve (1738—1772)

Pašreizējās pils vēsture aizsākās 1738. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes — Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690—1772) — Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences — 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.—1740. gadam un 1763.—1772. gadam.

Pils sākotnēji tika būvēta lielā steigā, nenojaucot veco ēku pamatus un vietām pat atstājot ēku pirmā stāva atliekas, apberot tās ar zemi.^[2] 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Cilvēku trūkuma dēļ nācās papildus vietējiem strādniekiem celšanai nosūtīt mūrnieku brigādes no Pēterburgas un apkaimes.^[2] Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. gada 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgas piļu celtniecībā.

Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1788. gadā nodega pils Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa.

Francijas karaļa rezidence (1798—1800, 1804—1807)

1798. gada martā pēc Krievijas imperatora lūguma Jelgavas pilī apmetās Francijas karalis Luijs XVIII ar galmu, bet, mainoties politiskajai situācijai, 1801. gada sākumā franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt.^[2] Otro reizi Francijas karalis inkognito kā Lilles grāfs uzturējās pilī no 1805. gada sākuma līdz 1807. gada rudenim. 1805. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.

Kurzemes gubernatora rezidence (1795—1798, 1807—1915)

1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas teritorijā kā Kurzemes guberņa. Pilī izveidoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1812. gadā pilī īslaicīgi iekārtojās Napoleonam pakļautās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes valdība ar grāfu Mēdemu priekšgalā. Pēc kara pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. 1816. gadā atkal izdega Ziemeļu korpuss. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs, pēc tam — vācu armijas štābs..

Jelgavas pils bijušais interjers
Jelgavas pils attēls no Trīsvienības baznīcas torņa
Jelgavas pils (pirms 1915. gada)

Lauksaimniecības akadēmija (no 1937. gada)

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī pili daļēji nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas karavīri, pēc kā pils vairākus gadus bija pakļauta stihiskai izlaupīšanai.^[2] Pēc kara beigām nopostītā pils nonāca Latvijas valsts īpašumā, un 1927. gadā to sāka atjaunot. 1936. gada 26. jūlijā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz Jelgavas pili, izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

Lauksaimniecības akadēmijas laboratorijas vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Agrāko brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā.

1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki, kuros Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pili nodēvēja par Viestura piemiņas pili.

Otrā pasaules kara kauju laikā no 1944. gada jūlija līdz oktobrim pili nodedzināja un daļēji sagrāva. Pils atjaunošanas darbi tika pabeigti 1961. gadā, pēc pārbūves palicis tikai pils ārējais apveids. Tagad pilī izvietota Latvijas Lauksaimniecības universitātes administrācija un trīs no deviņām tās fakultātēm (Informācijas tehnoloģiju, Lauksaimniecības un daļēji Pārtikas tehnoloģijas)

Hercogu kapenes

Pamatraksts: Kurzemes hercogu kapenes

Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu skvēra cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.

Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dzimtas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurēšanu, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem.

Atsauces

Skatīt arī

Latvijas Piļu un muižu asociācija

Ārējās saites

Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
Jelgavas pils. Vietas.lv
Jelgavas pils. Piļu un muižu asociācija

↑ «Latvijas pieminekļu rekordi - pilis». www.ambermarks.com. Skatīts: 2020-04-05.
↑ ^2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 Imants Lancmanis. Jelgavas pils. Rīga : Zinātne, 2006. ISBN 9984-767-55-8.
↑ Indriķis Šterns, "Latvijas vēsture 1180—1290 Krusta kari", Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002

[1] «Latvijas pieminekļu rekordi - pilis». www.ambermarks.com. Skatīts: 2020-04-05.

[:0-2] 2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 Imants Lancmanis. Jelgavas pils. Rīga : Zinātne, 2006. ISBN 9984-767-55-8.

[3] Indriķis Šterns, "Latvijas vēsture 1180—1290 Krusta kari", Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002

[1]