IL-28

Il-28 (krievu: Ил-28) bija Padomju Savienības pirmais frontes reaktīvais bumbvedējs, kuru izlaida sērijveidā. Latvijā IL-28 atrodas Aviācijas muzejā Skultē.

Ideja radīt reaktīvo bumbvedēju radās Sergejam Iļjušinam Otrā pasaules kara beigās. Kad PSRS 1947. gadā izdevās no Lielbritānijas nopirkt licenci turboreaktīvo dzinēju Nene un Derwent ražošanai, tos ar padomju indeksiem sāka ražot toreizējās aviomotoru rūpnīcas.

1947. gada jūnijā lidotājs izmēģinātājs Vladimirs Kokkinaki veica pirmo lidojumu ar eksperimentālo lidmašīnu IL-22, bet pēc gada jau notika lidojums ar bumbvedēju IL-28.

Lieliskā aeronavigācijas un radiotehniskā aparatūra ļāva IL-28 apkalpei (kas sastāvēja no pilota, stūrmaņa un radista-strēlnieka) lidot kā dienā tā arī naktī un dažādos meteoroloģiskos apstākļos. Lidmašīna bija vienkārši vadāma, viegli ekspluatējama ar labām manevrēšanas spējām un stabilitāti gaisa telpā. IL-28 konstrukcija sastāvēja no viengabalaina metāla monolīta ar trapeces veida spārniem un bultveida astes stūri. Divi turboreaktīvie dzinēji VK-1A ar jaudu 2700 kgs bija izvietoti zem spārniem. S. Iļušina lidmašīnai, salīdzinot ar citiem tā laika bumbvedējiem, piemita samērā liels ātrums – vairāk kā 900 km/h. Lidojuma tālums bija apmēram 2400 km. 10 km augstumu IL-28 sasniedza 18 minūtēs, kas bija ievērojams sasniegums tajā laikā.

Cīņai ar pretinieku gaisa floti bumbvedējam bija četri lielgabali: divi atradās lidmašīnas fizelāžas priekšdaļas apakšā, divi – pie radista-strēnieka. Sauszemes mērķu iznīcināšanai IL-28 bija apbruņots ar aviobumbām, kuru kopējā masa sastādīja 3000 kg.

Frontes reaktīvais bumbvedējs Il-28 ilgu laiku atradās PSRS Gaisa spēku sastāvā. Tas pēc daudziem taktiski tehniskiem datiem, kā arī lidojumu-ekspluatācijas īpašībām, pārspēja analogus citu valstu ražojumus. 1950. gados tika izgatavotas vairākas IL-28 modifikācijas:

• IL-28I (izlūks) – papildus tika uzstādītas degvielas tvertnes spārnu galos
• IL-28T (torpēdnesējs)
• Il-28M – tika izmantota kā mācību un treniņa lidmašīna.