Fricis Jansons

Fricis Jansons
Satversmes sapulces deputāts
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
Dzimšanas dati	1881. gada 5. decembrī Asītes pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Tautība	latvietis

Fricis Jansons (dzimis 1881. gada 5. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts.

Dzimis 1881. gada 5. decembrī Asītes pagastā zemkopja graudnieka Kristapa Jansona ģimenē.^[1] Uzaudzis Liepājā, kur apmeklējis un beidzis vairākas skolas. Strādājis dažādos tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, bijis skolotājs. No 1908. gada dzīvojis Rīgā, bijis kādas firmas pilnvarnieks toreizējām Baltijas provincēm. Pirmā pasaules kara laikā bijis sabiedrības "Provodņik" pilnvarnieks Liepājā un Arhangeļskā. Atgriezies Rīgā 1918. gada rudenī un organizējis bezzemniekus Bezzemnieku Agrārajā Savienībā. Rediģējis laikrakstus "Latvijas Bezzemnieks" un "Mūsu Zeme". Rakstījis par politiku, zinātni un mākslu arī citos laikrakstos. Ievēlēts Satversmes Sapulcē, kur bija vienīgais bezzemnieku deputāts, kurš noteikti prasīja fonda zemju piešķiršanu bezzemniekiem par dzimtu un ne uz mūža renti. No 1922. līdz 1925. gadam vadīja vispārējo lietu nodaļu valsts prezidenta Jāņa Čakstes sekretariātā. 1925. gadā nodibinājis savus kaligrāfijas kursus. Bija diplomēts kaligrāfijas speciālists, stenogrāfijas sistēmas "Runu raksts" autors un lauku māju īpašnieks Jelgavas apriņķī.^[2]

Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l