Francijas vēsturiskās provinces

Par Francijas vēsturiskajām provincēm dēvē provinces (franču: province, atsevišķu teritoriju statuss bija duché — 'hercogiste' vai comté — 'grāfiste'^[1]), kurās Francijas Karaliste tika iedalīta līdz Lielajai Franču revolūcijai.^[2][3] Pēc revolūcijas provinces tika aizstātas ar departamentiem, lai iedzīvotāju lojalitāti iegūtu centralizētā vara Parīzē un lai iedzīvotāju lojalitāti zaudētu vietējie feodālie apgabali. Daļai mūsdienu Francijas reģionu nosaukumi ir tādi paši kā to vietā pastāvējušajām vēsturiskajām provincēm. Francijā provinces tika radītas, pamatojoties uz droit coutumier, paražu tiesībām, un tajās darbojās to teritorijām raksturīgi likumi.^[4]

Francijas vēsturiskās provinces (iekavās norādīta provinces galvaspilsēta):

1. Ildefransa (Parīze)
2. Berī (Burža)
3. Orleanē (Orleāna)
4. Normandija (Ruāna)
5. Langedoka (Tulūza)
6. Lionē (Liona)
7. Dofinē (Grenoble)
8. Šampaņa (Truā)
9. Onī (Larošela)
10. Sentonža (Senta)
11. Puatū (Puatjē)
12. Gijēna un Gaskoņa (Bordo)
13. Burgundija (Dižona)
14. Pikardija (Amjēna)
15. Anžū (Anžē)
16. Provansa (Eksanprovansa)
17. Angumuā (Angulēma)
18. Burbonē (Mulēna)
19. Marša (Gerē)
20. Bretaņa (Renna)
21. Meina (Lemāna)
22. Turēna (Tūra)
23. Limuzēna (Limoža)
24. Fuā (Fuā)
25. Overņa (Klermonferāna)
26. Bearna (Po)
27. Elzasa (Strasbūra)
28. Artuā (Arrasa)
29. Rusiljona (Perpiņāna)
30. Flandrija un Eno (Lille)
31. Franškontē (Bezansona)
32. Lorēna un Baruā (Nansī), Trīs bīskapijas
33. Korsika (Ažaksjo)
34. Nivernē (Nevēra).^[5][6]

Piezīme: pašā Francijas Karalistē nebija oficiāla tās provinču saraksta.^[4]

• Francijas vēsture
• Anglijas vēsturiskās grāfistes