Francijas okupācijas zona Vācijā

Französische Besatzungszone Francijas okupācijas zona Vācijā Francijas okupācija Daļa no Sabiedroto okupētās Vācijas ← 1945 – 1949 →   →   → Karogs Francijas okupācijas zona tumši zilā krāsā; Zāras protektorāts gaiši zilā Pārvaldes centrs Bādenbādene Valoda(s) vācu, franču Valdība Okupācija Militārais gubernators  - 1945 Žans de Latrs de Tasiņī  - 1945–1949 Marī Pjērs Kēnigs Vēsturiskais laikmets Aukstais karš  - Vācijas kapitulācija 1945. gada 8. maijā  - Izveidota Rietumvācija 1949. gada 23. maijā  - Bonnas–Parīzes konvencijas 1955. gada 5. maijā

Francijas okupācijas zona (vācu: Französische Besatzungszone, franču: Zone d'occupation française en Allemagne) bija viena no Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā pēc Otrā pasaules kara.

Pēc Otrā pasaules kara Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins tikās Jaltas konferencē, lai apspriestu Vācijas pēckara okupāciju, kas cita starpā ietvēra arī galīgo okupācijas zonu robežu noteikšanu.

Sākotnēji bija jābūt tikai trim zonām, frančus atstājot bešā. Franču ģenerālis Šarls de Golls, kurš līdz šim bija Francijas Republikas Pagaidu valdības vadītājs, netika uzaicināts uz Jaltu. Dziļi aizvainots, Francijas līderis tomēr nenogurstoši strādāja, lai atjaunotu savas tautas godu pēc vācu okupācijas. Galvenais bija nodrošināt, lai Francija okupētu ievērojamas Vācijas teritorijas. Pēc de Golla domām, tikai Francijas okupācija Vācijā varēja atjaunot Francijas godu. Tāpēc viņš dedzīgi pieprasīja, lai tiktu piešķirta zona franču okupācijai.^[1]

Neskatoties uz personīgo nicinājumu katram no "Lielā trijnieka", kas bija pret de Gollu, viņi pārāk nepretojās šai konkrētajai prasībai. Ar relatīvi nelieliem izņēmumiem, piemēram, Normandijas salām, Rietumu sabiedroto teritorijās nebija iebrukts vai tās nebija okupētas, un tāpēc tām nebija tādu apsvērumu, kādus franči dziļi izjuta attiecībā uz tādiem jautājumiem kā nacionālais gods vai lepnums. Vēl svarīgāk ir tas, ka Francijas okupācijas zona kā civils un militārs jautājums atbrīvotu pārējos sabiedrotos no Vācijas teritorijas pārvaldības nastas. Tas nebija mazs apsvērums, īpaši ņemot vērā faktu, ka britiem un amerikāņiem pēc Vācijas sakāves bija jāsakauj Japāna. Tam piekrita arī Staļins, kurš tajā brīdī vēl bija neitrāls Tālo Austrumu konfliktā. Tomēr padomju diktators uzstāja ar nosacījumu, ka Francijas zona jāveido no iepriekš saskaņotajām ASV un Apvienotās Karalistes zonām.

Acīmredzamu praktisku un loģistikas apsvērumu dēļ drīz vien tika panākta vienošanās, ka franči okupēs tos Vācijas reģionus, kas robežojas ar Franciju, Vācijas dienvidrietumu apgabalus. Lai izveidotu okupācijas zonu, briti atdeva Zāru, Pfalcu un teritorijas Reinas kreisajā krastā līdz Remagenai (ieskaitot Trīri, Koblencu un Montabauru). Amerikāņi atdeva zemi uz dienvidiem no Bādenbādenes, Lindavas reģionu pie Bodenezera un četrus Hesenes reģionus uz austrumiem no Reinas.^[1]

Francijas okupētajā Vācijā tika izveidotas trīs Vācijas federālās zemes: Reinzeme-Pfalca ziemeļrietumos, Virtemberga-Hoencollerna dienvidaustrumos un Dienvidbādene, vēlāk Bādene, dienvidrietumos. Virtemberga-Hoencollerna un Dienvidbādene vēlāk izveidoja Bādeni-Virtembergu, kad tās apvienojās ar Virtembergu-Bādeni, kas atradās ASV zonā. Sākotnēji Francijas okupācijas zonā ietilpa Zāras protektorāts, taču tas tika atdalīts 1946. gada 16. februārī. Līdz tā paša gada 18. decembrim tika izveidota muitas kontrole starp Zāras apgabalu un Sabiedroto okupēto Vāciju.