Trīre

Trīre
Trier Trèves Tréier
Trīres katedrāle
Karogs Ģerbonis
Trīre
Koordinātas: 49°45′24″N 6°38′29″E / 49.75667°N 6.64139°E / 49.75667; 6.64139Koordinātas: 49°45′24″N 6°38′29″E / 49.75667°N 6.64139°E / 49.75667; 6.64139
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Reinzeme-Pfalca
Dibināta	15. gadā p.m.ē.
Platība
• Kopējā	117,14 km2
Augstums	124 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	112 737
• blīvums	892,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	54290, 54292-54296
Mājaslapa	www.trier.de
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, iii, iv, vi
Iekļauts	1986. gads
Aizsardzības nr.	367
Valsts	Vācija
Platība	7,3 ha
Trīre Vikikrātuvē

Trīre

Trīre (vācu: Trier, izrunā: [ˈtʁiːɐ], franču: Trèves, izrunā: [tʁɛv], luksemburgiešu: Tréier) ir pilsēta Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Tā atrodas Mozeles upes ielejā.

Ar aptuveni 105 000 iedzīvotājiem, Trīre ir ceturtā lielākā pilsēta federālajā zemē aiz Maincas, Ludvigshāfenes un Koblencas.^[2] Tuvākās lielās pilsētas Vācijā ir Zārbrikene, aptuveni 80 km uz dienvidaustrumiem un Koblenca, apmēram 100 km uz ziemeļaustrumiem. Trīres tuvākā pilsēta ir Luksemburgas pilsēta, aptuveni 50 km uz dienvidrietumiem.

Trīrē saglabājušies vairāki romiešu laika un viduslaiku kultūras pieminekļi, no kuriem vairāki 1986. gadā tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts "Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē".

4. gadsimtā p.m.ē. mūsdienu pilsētas teritorijā dzīvoja treveru cilts. Pilsētu 15. gadā p.m.ē. dibināja romiešu imperators Oktaviāns un to nosauca par Augusta Treverorum. Pilsētas stratēģiskais novietojums veicināja strauju tās izaugsmi. 2. gadsimtā tā bija romiešu provinces Belgika administratīvais centrs un Rietumromas cēzaru galvaspilsēta Tetrarhijas periodā.

4. gadsimtā Trīre kļuva par bīskapijas centru un par kristietības centru uz ziemeļiem no Alpiem. Šo statusu tā saglabāja līdz 5. gadsimtam, kad Trīri pakļāva franki. 815. gadā tā kļuva par arhibīskapijas centru.

• Oficiālā tīmekļa vietne

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīre.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā Kultūra Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Augšvidienes Reinas ieleja Āhenes katedrāle Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā Bambergas pilsēta Berlīnes modernisma mikrorajoni Berlīnes Muzeju sala Collfereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss Desavas-Verlicas karalistes dārzs Fagus rūpnīca Alfeldē Hedebijas un Danevirkes arheoloģiskais komplekss Hanzas pilsēta Lībeka Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija Klasiskā Veimāra Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta Ķelnes katedrāle Loršas abatija un Altenminstere Lutera pieminekļi Eislēbenē un Vitenbergā Maulbronnas klostera komplekss Markgrāfistes operas nams Baireitā Mužakovska parks Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā Potsdamas pils un parki un Berlīne Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu Reihenavas klostersala Romas impērijas robežas – Lejasģermānijas limes Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē (Aula Palatina, Īgeles kolonna, Porta Nigra) Romiešu pierobežas nocietinājumi (Augšģermānijas - Rētijas valnis) Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā Špeiherštate un Kontorhauzas rajons ar Chilehaus ēku Hamburgā Špeieres katedrāle Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri Vartburgas pils Velklingenes dzelzs rūpnīca Vilhelmšēhes kalnu parks Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu Vīses svētceļojuma baznīca Daba Mēseles pazemes fosiliju vieta Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Vatu jūra