Datuna
| Datuna | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | ||||||||||
| 大同 | ||||||||||
No augšas uz leju, no kreisās uz labo: Datunas panorāma; Šaņhua templis; Huajaņas templis; Junanas grotas; Linjaņas tempļa tornis; Konfūcija templis (Veņmiao); Guandi templis; Inhui vārti pilsētas mūrī | ||||||||||
  Datuna  Datuna | ||||||||||
| Koordinātas: 40°05′N 113°18′E / 40.083°N 113.300°EKoordinātas: 40°05′N 113°18′E / 40.083°N 113.300°E | ||||||||||
| Valsts |
 Ķīna | |||||||||
| Province | Šaņsji | |||||||||
| Centrs | Pinčena | |||||||||
| Rajoni; apriņķi |
4; 6
| |||||||||
| Platība | ||||||||||
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 14 176 km2 | |||||||||
| • urbānā teritorija | 130,20 km2 | |||||||||
| Augstums | 1 042 m | |||||||||
| Iedzīvotāji (2010)[1] | ||||||||||
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 3 318 054 | |||||||||
| • vieta | 60 | |||||||||
| • blīvums | 234,1/km² | |||||||||
| • urbānā teritorija | 1 259 700 | |||||||||
| • urbānais blīvums | 9 675,1/km² | |||||||||
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) | |||||||||
| Mājaslapa |
dt | |||||||||
 Datuna Vikikrātuvē | ||||||||||
Datuna (ķīniešu: 大同, piņjiņs: Dàtóng) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaņsji provincē Ķīnas vidienē. Izvietojusies provinces ziemeļos Datunas ielejā starp Lielā Ķīnas mūra iekšējo un ārējo posmiem. Robežojas ziemeļos ar Iekšējo Mongoliju, austrumos un dienvidos — ar Hebei provinci, bet rietumos — ar Sjiņdžou un Šuodžou municipalitātēm.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senatnē Datunas apvidu apdzīvoja tā sauktie «ziemeļu barbari». 200. gadā p.m.ē. tika dibināts Pinčenas (平城, Píngchéng — ‘Miera pilsēta’) garnizons Haņu impērijas aizsardzībai pret hunnu. 398. gadā Pinčena kļuva par galvaspilsētu Ziemeļu Vei dinastijai, kas pirmie Ķīnas vēsturē pieņēma budismu. Neapdzīvoto priekškalņu apgūšanai uz šejieni pārcēla vairākus tūkstošus haņu un ilgu laiku Pinčena bija haņu apdzīvotības areāla galējais ziemeļu punkts. 5. gadsimta beigās galvaspilsētu pārcēla uz Luojanu un Pinčenu tika atstāta nomadu cilšu izlaupīšanai un pamesta uz vairākiem gadsimtiem.
Datunas (‘Lielā vienotība’) nosaukums pirmo reizi parādās 8. gadsimtā Tanu dinastijas kara apgabala apzīmēšanai. 947. gadā apvidus nonāca kidaņu varā. Līdz pat mongoļu iebrukumam Datuna bija kidaņu Liao dinastijas galvaspilsēta, bet no 1125. gada — džurčenu Dzjiņu valsts galvaspilsēta Sjidzjina — ‘Rietumu galvaspilsēta’.
Pilsētu no jauna nocietināja 14. gadsimtā un iekļāva Šaņsji provincē. Minu dinastijas beigās 1649. gadā pilsēta tika nopostīta, bet pilnībā atjaunota jau 1652. gadā.[2]
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā ekonomikas nozare Datunā ir akmeņogļu ieguve un sakarā ar to pilsēta ir viena no piesārņotākajām Ķīnā. Citas nozares ir koksa ķīmijas rūpniecība, enerģētika un metalurģija, un mašīnbūve. Attīstās tūrisms.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.citypopulation.de/en/china/shanxi/admin/; Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.
- ↑ 行政区划网
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Datuna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||
|