Bunds (partija)

Vispārējā ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā
"Bunds"
Vispārējā ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā; "Bunds"
Vadītājs	Noahs Maizels
Dibināta	1919. gadā
Likvidēta	1934. gadā
Ideoloģija	sociālisms
	Latvijas politika; Partijas Latvijā;

Bunds (jidišā: בונד, vācu: Bund — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897. gadā Viļņā, bet pēc Pirmā pasaules kara darbojās kā neatkarīga marksistiska partija Latvijā. Partijas līderis Latvijā bija ārsts Noahs Maizels, tā cieši sadarbojās ar kreiso Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Bunda vadībā darbojās ebreju kreisās jaunatnes organizācija Perecklub un studentu biedrība Zukunft (Nākotne). Latvijas Bunds aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret komunistiem.^[1]

Vēsture

Partija dibināta 1897. gadā Viļņā, 1898. gadā tā kļuva par KSDSP sastāvdaļu, 1901. gadā ieguva nosaukumu "Vispārējā žīdu strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā" (jidišā: ‏אַלגעמײנער ייִדישער אַרבעטער־בונד אין ליטע, פּױלן און רוסלאַנד , algemeyner yidisher arbeter-bund in lite, poyln un rusland). Krievijas sociāldemokrātu cīņās vienmēr turējās starp lieliniekiem un maziniekiem, dažreiz vairāk piesliedamās maziniekiem. Par savu īpatnējo prasību tā vienmēr izvirzīja ebreju kulturāli nacionālo autonomiju.^[2]

1899. gadā Daugavpilī Bunds sarīkoja lielu bēru demonstrāciju, līdz 1902. gadam partija sāka darbību arī Rīgā, Liepājā un Jelgavā. 1903. gada KSDSP kongresā Bunda pārstāvji ziņoja, ka nodibinātas partijas apgabalu organizācijas lielākajās Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas pilsētās. Zināms, ka tajā laikā darbojās 14 Bunda komitejas: Varšavas, Lodzas, Belostokas, Grodņas, Viļņas, Daugavpils, Kauņas, Vitebskas, Minskas, Gomeļas, Mogiļevas, Berdičevas, Žitomiras un Rīgas komitejas.^[3] Bunda konferences notika Belostokā (1901), Cīrihē (1903), Daugavpilī (1905), Ļvivā (1906).

Pirmā pasaules kara laikā atdalījās atsevišķa Polijas Bunda organizācija. Pēc lielinieku uzvaras Krievijas pilsoņu karā notika Bunda šķelšanās, tā lielinieciskais spārns atdalījās un sakusa ar komunistu partiju (VK(b)P).

Latvijas Bunds

1904. gada rudenī Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Rīgas komiteja un Bunda Rīgas komiteja noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. Galvenās kontaktpersonas bija inženieris Jānis Ozols (Zars) un dzelzceļa darbinieks Samuils Kļevanskis (Maksims). 1905. gada revolūcijas sākumā 1905. gada 13. (26.) janvārī Rīgā LSDSP un Bunds kopīgi organizēja vispārējo streiku un masu demonstrāciju Daugavmalā. Pirmajās rindās gāja Federatīvās komitejas aktīvisti. Kareivju nogalināto 73 demonstrantu vidū bija pieci Bunda biedri. Daugavpilī 1905. gada sākumā Bundam bija jau vairāk nekā tūkstotis biedru. Vadošie līderi bija Mendels Skuteļskis, Mendels Deičs un Leibs Bermans. Streikos un demonstrācijās tur piedalījās ap 11 tūkstošiem strādnieku un amatnieku, lielāko tiesu ebreji. Tāpat kā Rīgā, bija kritušie (1925. gadā viņiem atklāja pieminekli). Liepājā 1905. gadā arī tika izveidota LSDSP un Bunda koordinācijas komiteja. Tur nodibinājās spēcīga ebreju kaujinieku grupa, ko vadīja Semjons Nahimsons. Rīgā Bunda kaujinieki kopā ar latviešu apbruņotiem revolucionāriem 1905. gada septembrī iebruka Rīgas Centrālcietumā un atbrīvoja tur apcietinātos biedrus.^[1]

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1919. gadā partijas vietējās organizācijas apvienojās Latvijas Bundā,^[4] kas piedalījās gan Tautas Padomes darbā un Latvijas Satversmes Sapulces, gan pēc tam 1. Saeimas. 2. Saeimas, 3. Saeimas vēlēšanās.^[2]

Dalība Saeimas vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti
1920	Satversmes sapulces vēlēšanas		2 / 150
1922	1. Saeimas vēlēšanas	0,7	1 / 100
1925	2. Saeimas vēlēšanas	0,8	1 / 100
1928	3. Saeimas vēlēšanas	0,8	1 / 100

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers Dribins. «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2014. gada 15. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. Februāris. Skatīts: 2021. gada 14. februārī.
↑ ^2,0 ^2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3272. sleja.
↑ Vladimir Akimov. Vladimir Akimov on the Dilemmas of Russian Marxism 1895-1903: The Second Congress of the Russian Social Democratic Labour Party : A Short History of the Social Democratic Movement in Russia. CUP Archive, 1969. 227. lpp. GGKEY:QTN35JK3C26.
↑ The Jewish Labor Bund: a pictorial history, 1897-1957. Farlag Unser Tsait. 1958. 8. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bunds.

[am-1] 1,0 ^1,1 Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers Dribins. «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2014. gada 15. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. Februāris. Skatīts: 2021. gada 14. februārī.

[LKV-2] 2,0 ^2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3272. sleja.

[Akimov1969-3] Vladimir Akimov. Vladimir Akimov on the Dilemmas of Russian Marxism 1895-1903: The Second Congress of the Russian Social Democratic Labour Party : A Short History of the Social Democratic Movement in Russia. CUP Archive, 1969. 227. lpp. GGKEY:QTN35JK3C26.

[4] The Jewish Labor Bund: a pictorial history, 1897-1957. Farlag Unser Tsait. 1958. 8. lpp.

[1]