Bagratīdu Armēnija

Bagratīdu Armēnija (armēņu: Անիի թագավորություն) bija armēņu feodāla valsts, kas pastāvēja no 885. līdz 1045. gadam.

Karalisti dibināja Bagratīdu dinastijas valdnieks Ašots I 457 gadus pēc Lielās Armēnijas, senās armēņu karalistes, krišanas.

862. gadā arābu kalifs Ahmads al-Mustains atzina Ašotu I par Armēnijas valdnieku. 863. gadā Ašots I piedalījās kaujā pret arābu iebrucējiem. Arābu Kalifāts, lai apspiestu armēņu vēlmi pēc neatkarības, izveidoja Armēnijā arābu emirātu koalīciju un nosūtīja tos uz Armēniju, tomēr armēņu armija pilnībā sakāva ienaidnieku.

Armēnijas valsts atjaunošana kopumā iezīmēja jauna "zelta laikmeta" sākumu Armēnijas vēsturē. Vislielāko uzplaukumu Armēnijas karaliste sasniedza 10–11. gadsimtu mijā Gagika I valdīšanas laikā. Kad 1045. gadā Bizantija ieņēma galvaspilsētu Ani, karaliste beidza pastāvēt un sadalījās mazākās karalistēs un kņazistēs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bagratīdu Armēnija.