Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH=C(NH2)NH(CH2)3CH(NH2)−COOH) ir dzīvo organismu aminoskābe. Arginīns pieder pie stipri bāziskām aminoskābēm, jo satur vairākas amino- un imino grupas. Arginīns ir balta, kristāliska viela (prizmatiski kristāli no ūdens). Dažiem dzīvniekiem tā ir neaizvietojamā aminoskābe. Pieauguša cilvēka organisms arginīnu sintezē patstāvīgi, bet bērniem tas jāuzņem ar barību. Arginīnu var uzskatīt par alifātisko aminoskābi, ar guanidīna grupu galā. Šī iemesla dēļ tas veido daudz ūdeņraža saišu.
Arginīns ietilpst olbaltumvielu sastāvā (sevišķi daudz arginīna ir histonos). Atrodas organismā arī brīvā veidā.
Arginīns ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Ornitīna - citrulīna - arginīna cikls atbild par olbaltumvielu noārdīšanu organismā, no tā atkarīga organisma spēja veidot urīnvielu un atbrīvoties no olbaltumvielu atkritumproduktiem. Arginīns ir slāpekļa pārnesējs un donors muskuļaudu veidošanās procesā.
.png)
.png)
