Sjēna

Sjēna
Siena
Karogs Ģerbonis
Sjēna
Koordinātas: 43°19′07″N 11°19′50″E / 43.31861°N 11.33056°E / 43.31861; 11.33056Koordinātas: 43°19′07″N 11°19′50″E / 43.31861°N 11.33056°E / 43.31861; 11.33056
Valsts	Itālija
Reģions	Toskāna
Province	Sjēna
Platība
• Kopējā	118 km2
Augstums	322 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	52 812
• blīvums	458,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	53100, 53010
Mājaslapa	www.comune.siena.it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Sjēnas vēsturiskais centrs
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iv
Iekļauts	1995. gads
Aizsardzības nr.	717
Valsts	Itālija
Platība	170 ha
Sjēna Vikikrātuvē

Sjēna

Sjēna (itāļu: Siena, izrunā: [ˈsjɛːna]) ir pilsēta Toskānā, Itālijā. Tā atrodas aptuveni 48 km uz dienvidiem no Florences. Savulaik pilsēta bija nozīmīga tirdzniecības un banku darbības pilsēta līdz 13.-14. gadsimtā šīs funkcijas pārņēma Florence. Vēsturiskais Sjēnas centrs ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā.

Pirms mūsu ēras vietā, kur atrodas Sjēna, atradās etrusku apmetne, kas vēlāk kļuva par romiešu pilsētu Sena Julia. Šī pilsēta iznīka, bet jauno Sjēnu, kas vēlāk uzplauka, dibināja Lombardijas karaļi. 12. gadsimtā tā kļuva par pašpārvaldes komūnu. Šajā laikā sākās saimnieciskā konkurence un teritoriālie konflikti ar kaimiņpilsētu Florenci, kas bija pret Vācijas ķeizariem, bet atbalstīja Romas pāvestu (gvelfi). Savukārt Sjēna kļuva par gibelīnu, gvelfu pretinieku, atbalsta punktu Toskānā. Sjēnieši sasniedza augstākos politiskos panākumus 1260. gada 4. septembrī, kad viņu armija Montaperti kaujā (Battaglia di Montaperti) sakāva florenciešus.

13. gadsimtā Sjēna kļuva par nozīmīgu banku pakalpojumu pilsētu, bet tomēr nespēja šajā jomā ilgstoši konkurēt ar Florenci. Vācijas ķeizaru ietekme uz Sjēnu samazinājās, kas deva iespēju Romas pāvestam noteikt ekonomiskas sankcijas pret Sjēnas gibelīnu tirgotājiem. Drīz pēc tam Sjēna nonāca gvelfu kontrolē un gibelīnu aristokrāti zaudēja varu pilsētā. 14. gadsimta sākumā, tāpat kā citas Itālijas pilsētas, Sjēna pārdzīvoja vairākus karus un badu, norisinājās strauja saimnieciskā lejupslīde. 1348. gadā pilsētā uzliesmoja Melnā nāve. Cīņa par varu starp dižciltīgajiem un tirgotājiem nespēja sniegt pilsētai iekšējo stabilitāti.

Kopš 16. gadsimta divas reizes gadā (2. jūlijā un 16. augustā) pilsētas centrālajā laukumā notiek Palio di Siena - zirgu skriešanās sacensības starp pilsētas kvartāliem. Kopš 2007. gada Sjēnā notiek riteņbraukšanas sacensību Strade Bianche finišs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sjēna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā Kultūra Adriāna villa Tivoli Agridžento arheoloģiskā vieta Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Akvilejas arheoloģiskā vieta un Akvilejas patriarhālā bazilika Alberobello trulli Amalfi piekraste Asīze, Asīzes Svētā Franciska bazilika un citas franciskāņu vietas Barumīni nuragi Dženova:Jaunās ielas un Rolli piļu sistēma Ivreja:20. gadsimta rūpniecības pilsēta Eiropas lielās kūrortpilsētas (Montekatīni Terme) Etrusku nekropoles Červeteri un Tarkvīnijā d'Estes villa, Tivoli Ferrāra, renesanses pilsēta un tās Po upes grīva Florences vēsturiskais centrs (Florences katedrāle, Piti pils, Ufici) Kamonikas ielejas petroglifi Kasteldelmontes pils Kazales romiešu villa Kazertas 18. gadsimta karaliskā pils ar parku, Vanvitelli akvedukts un Sanleučio komplekss Koneljāno un Valdobjadenes Proseko pauguri Krespi d'Ada Langobardi Itālijā : ietekmes vietas (568. - 774. gads) Mantuja un Sabjoneta Matēras Sasi un alu baznīcas Mediči villas un parki Toskānā Modenas katedrāle, Girlandina un Modenas Lielais laukums Neapoles vēsturiskais centrs d'Orčas ieleja Padujas botāniskais dārzs Arābu - normāņu Palermo un Čefalu un Monreāles katedrāles Pizas Katedrāles laukums (Pizas tornis) Pjemontas un Lombardijas Svētie kalni Pjemontas vīnadārzu ainava:Lange-Roero un Monferrato Pjencas vēsturiskais centrs Pompeju, Herkulānas un Torres Anunciatas arheoloģiskās vietas Portovenere, Činkve Terre un salas (Palmārija, Tino, Tineto) Ravennas agrās kristietības pieminekļi Rētijas dzelzceļš Albulā / Bernīnas ainavas Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem (Kolizejs, Romas forums, Trajāna kolonna, Trevi strūklaka) Sandžiminjāno vēsturiskais centrs Savojas karaliskās dzimtas rezidences Sirakūzas un Pantalikas nekropole Sjēnas vēsturiskais centrs Svētās Žēlastības Marijas baznīca un dominikāņu klosteris ar Leonardo da Vinči "Svēto Vakarēdienu" Urbīno vēsturiskais centrs Valdinoto reģiona vēlā baroka pilsētas Venēciešu 16. un 17. gadsimta aizsardzības būves : ''Stato da Terra'' – rietumu ''Stato da Mar'' (Bergamo nocietinātā pilsēta) Venēcija un tās lagūna (Dodžu pils) Verona Vičenca un Palladio villas Veneto Daba Čilento, Vallo di Diano un Alburni nacionālais parks, Pestuma, Velija un Padulas klosteris Dolomīti Etna Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Lipāru salas Sandžordžo kalns