Pāriet uz saturu

Ismaīlīti

Vikipēdijas lapa
Fātimiju kalifāta teritorija.

Ismaīlīti (arābu: الإسماعيلية al-Ismāʿīlīya — ‘Ismaīla sekotāji’) ir šiītu atzars, kas radās 8. gadsimtā no imama Ismaīla ibn Džafara piekritējiem. 10.–12. gadsimtā ismaīlisms kļuva par lielāko šiītu islāma atzaru, kad tā bija galvenā ticība Fātimiju kalifātā.

Lielākās ismaīlītu kopienas atrodas Indijā, Irānā un Pakistānā, bet vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ir Tadžikistānas Kalnu Badahšānas provincē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]