Etiopija

Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk
Karogs Ģerbonis
Himna: Wodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Adisabeba 104 300) 9°1.8′N 38°44.4′E / 9.0300°N 38.7400°E / 9.0300; 38.7400
Valsts valodas		Amharu valoda[1]
Valdība		Federāla parlamentāra republika
-	Prezidents	Sahlevorka Zevde
-	Premjerministrs	Abijs Ahmeds
Dibināta
-	Dʿmt	apmēram 980. gads p.m.ē.
-	Aksumas valsts	apmēram 100. gads m.ē.
-	Etiopijas impērija (Abesīnija)	1137
-	Atjaunota suverinitāte	1944
-	Pašreizējā konstitūcija	1995. gada augusts
Platība
-	Kopā	1 104 300 km² (27.)
-	Ūdens (%)	0,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2012. gadā	91 195 675[2] (13.)
-	2013. gada tautas skaitīšana	93877025
-	Blīvums	82,58/km² (123.)
IKP (PPP)		2012. gada aprēķins
-	Kopā	$103,1 miljardi [3]
-	Uz iedzīvotāju	$1200 [4]
IKP (nominālais)		2012[5]. gada aprēķins
-	Kopā	$40,5 miljardi[5]
-	Uz iedzīvotāju	$513[5]
Džini koef. (1999–2000)		30
TAI (2011)		0,363 (174.)
Valūta		Birs (ETB)
Laika josla		EAT (UTC+3)
-	Vasarā (DST)	nav (UTC+3)
Interneta domēns		.et
Tālsarunu kods		+251

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.

Tā ir 27. lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju ziemeļos, Džibutiju ziemeļaustrumos, Somāliju austrumos un dienvidaustrumos, Keniju dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu rietumos.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē (aptuveni 60% iedzīvotāju ir kristieši). Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.^[6] Tā bija viena no Nāciju Līgas loceklēm, pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. līdz 1941. gadam, bet netika kolonizēta.

Pēc Eritrejas neatkarības kara Eritreja 1993. gadā referendumā nobalsoja par atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras.

Etiopija darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātājvalstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle, BRICS locekle.

Austrumāfrika un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur pirms vairāk nekā 160 000 gadiem radies Homo sapiens.^[7] Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras ziemeļu Etiopijas (Tigrajas) un Eritrejas teritorijā izveidojās Damotas (D'mt; ደዐመተ) valsts ar galvaspilsētu Jehu. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras šī valsts sabruka un m.ē. 1. gadsimtā tās vietā izveidojās Aksumas valsts (ap 100–940), kuras austrumu daļa atradās mūsdienu Jemenas teritorijā. Par Aksumas valsts reliģiju m. ē. 324. gadā kļuva kristietība un tā bija otrā kristiešu valsts pasaulē aiz Armēnijas.^[8]

1270. gadā izveidojās Etiopijas impērija, kas tika dēvēta arī par Abesīniju. 1624. gadā jezuītu misionāri centās valstī ieviest katoļticību. Imperators Susenjoss I pārgāja katoļticībā, taču viņa dēls Fasilidess pēc iedzīvotāju sacelšanās atkal pasludināja pareizticību par valsts reliģiju un izraidīja jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopijas. 1889. gadā sāka valdīt imperators Maneliks II, kurš līdz savai nāvei 1913. gadā paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu Adisabebu. Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas—Etiopijas karš un fašistiskās Itālijas okupācija, kas ilga no 1936. līdz 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās Otrajā pasaules karā briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem panāca Itālijas karaspēka padzīšanu no Etiopijas, lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja pilnīga Etiopijas suverenitātes atzīšana no britu puses. 1942. gada 26. augustā Etiopijā izdeva likumu, kas aizliedz verdzību. 20. gadsimta sākumā no 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram četri miljoni bija vergi.^[9]

1974. gada 12. septembrī marksisma—ļeņinisma atbalstītāji ar PSRS atbalstu gāza Etiopijas valdību. Jaunā Pagaidu Militārā Administratīvā padome izveidoja vienpusīgu komunistisku valsti, kuru nosauca par Etiopijas Tautas Demokrātisko Republiku. Iedzīvotāji neatbalstīja pastāvošo režīmu, sākās plaša mēroga sacelšanās un cilvēku izbraukšana. Pēc iedzīvotāju sacelšanās 1990. gadā Padomju Savienība pārtrauca atbalstīt Etiopijas komunistu režīmu.

1993. gadā notika referendums, kura laikā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas. No tā laika Etiopijai nav savas jūras robežas.

1994. gadā tika pieņemta Etiopijas konstitūcija un 1995. gada maijā notika pirmās oficiālās daudzpartiju vēlēšanas.

1998. gada maijā robežu strīds ar Eritreju noveda pie Eritrejas un Etiopijas kara, kas ilga līdz 2000. gada jūnijam. Karš abām valstīm izmaksāja apmēram 1 miljonu dienā.^[10] Kara sekas joprojām ietekmē Etiopijas ekonomiku.

2011. gada vasarā Etiopija piedzīvoja lielāko sausumu 60 gadu laikā. 2020. gada novembrī Etiopijas ziemeļos sākās Tigrajas karš.

Etiopija ir pēc platības 27. lielākā valsts pasaulē. Lielākā daļa Etiopijas atrodas Āfrikas ragā, Austrumāfrikā. Lai gan tā atrodas uz raga, Etiopijai nav robežas ar jūru vai okeānu. 40% no Etiopijas platības aizņem ganību lauki, 25% meži, 12% aramzemes, 1% ilggadīgi kultūraugi, bet 22% citas zemes.

Kopējā sauszemes robeža ir 5 311 kilometrus gara. Etiopija robe��ojas ar sešām valstīm. Robežas garums ar Sudānu — 723 kilometri, Dienvidsudānu — 883 kilometri, Somāliju — 1 623 kilometri, Keniju — 830 kilometri, Eritreju — 912 kilometri un Džibutiju — 337 kilometri.

Etiopijai ir daudzveidīgs reljefs — kalni, tuksnesis, stepe, ielejas un zemienes. Daudzveidīgais reljefs ietekmē katra reģiona klimatu, augsnes un augu daudzveidību. Gar austrumu robežu stiepjas tuksneši, gar dienvidu robežu tropu meži, bet ziemeļu un dienvidaustrumu daļā ir kalnaini apvidi.

Augstākais kalns ir Rasdašana kalns, kura augstums sasniedz 4 533 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir 3. augstākais kalns Āfrikā. Zemākais punkts ir Afāra trijstūri, kuri atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa.

Augstums un ģeogrāfiskais novietojums rada Etiopijā trīs klimatiskās zonas. Vēsā zona atrodas vairāk nekā 2400 metru augstumā ar vidējo temperatūru 16 °C un vidējo nokrišņu daudzumu no 1270 līdz 1280 milimetriem. Mērenā zona atrodas kalnos no 1400 līdz 2400 metru augstumam ar vidējo gaisa temperatūru 22 °C un vidējo nokrišņu daudzumu no 510 līdz 1530 milimetriem. Karstā zona, kurā galvenokārt dominē tropiem raksturīgais klimats ar karstu, mitru laiku, vidējo temperatūru 27 °C un vidējo nokrišņu daudzumu ap 510 milimetriem. Danakilas tuksnesis ir karstākā vieta Etiopijā, tas atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa un vidējā temperatūra sasniedz 50 °C.

Vasara ilgst no jūnija līdz augustam, vasarā parasti sākas lietus sezona, kura ilgst no jūnija vidus līdz septembra vidum. Pavasaris ilgst no septembra līdz novembrim, dažkārt tiek saukts arī par ražas sezonu, jo šajā laikā sākas ražas novākšana. Ziema jeb sausuma sezona ilgst no decembra līdz februārim, laika apstākļi lielākoties ir karsti, it īpaši janvārī. Rudens ilgst no marta līdz maijam, dažkārt ar nelieliem nokrišņiem, maijs ir gada karstākais mēnesis.

Līdz 1996. gadam Etiopija bija sadalīta 13 provincēs, daudzi no tiem izveidoti jau vēsturiski sadalītās provincēs. Kopš 1996. gada Etiopija ir sadalīta deviņos etniskajos un politiskajos reģionos, kas saukti arī par apriņķiem vai štatiem, un divos pilsētas reģionos. Visapdzīvotākais no tiem ir Oromo reģions, kurā dzīvo ap 27 miljoniem iedzīvotāju. Visi reģioni ir sadalīti 68 zonās. Katra zona ir sadalīta vēl mazākos rajonos jeb voredos (kopā 550 rajonos jeb voredos). Reģioni ir tikuši veidoti pēc etniskās un politiskās piederības.

Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 33,5 miljoniem 1983. gadā līdz 91,1 miljonam 2013. gadā. Pašlaik Etiopijai ir viens no augstākajiem iedzīvotāju pieauguma rādītājiem pasaulē. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam būs pieaudzis līdz 210 miljoniem. Vidēji gadā iedzīvotāju skaits pieaug ap 2,5%.

Etiopijas populācija ir ļoti daudzveidīga un tā sastāv no vairāk nekā 80 etniskajām grupām. Lielākās etniskās grupas ir oromieši un amhari. Iedzīvotāju iedalījums ir oromieši — 34,5%, amhari — 26,9%, somālieši — 6,2%, tigravaji — 6,1%, sidami — 4%, guragi — 2,5%, valeiti — 2,3%, hidini — 1,7%, afāri — 1,7%, gamoieši — 1,5%, gedeji — 1,3% un citas tautas — 11,3%.

Etiopijā ir 90 valodas, bet 1994. gadā bija 77 valodas. Lielākā daļa valodu pieder afroaziātu valodu saimei, kā somāļu valoda, oromo valoda un amharu valoda. Oficiālā valoda ir amharu valoda, bet reģionu oficiālās valodas ir tigravaju un oromo valoda. Vispopulārākās svešvalodas ir arābu un angļu valoda. Angļu valoda ir galvenā svešvaloda skolās.^[11]

Pēc 1994. gada datiem, visizplatītākā ir oromo valoda, kurā runā ap 33,8% iedzīvotāju. Otra populārākā ir amharu valoda, kurā runā ap 26,9% iedzīvotāju, somāliešu — 6,2%, tigravaju — 5,9%, sidamu — 4%, valajtigu —2,2%, guragu — 2%, afarignu — 1,7%, hidinu — 1,7%, gomagnu — 1,5% un citas valodas — 14,1%.

Saskaņā ar 2007. gada skaitīšanas datiem, kristieši veido 62,8% no valsts iedzīvotājiem, musulmaņi — 33,9%, tradicionālās ticības — 2,6% un citas reliģijas — 0,7%. 4. gadsimtā Etiopija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas oficiāli pieņēma kristietību kā valsts galveno reliģiju. Lielākās kristietības konfesijas Etiopijā ir pareizticīgo baznīca un Austrumu pareizticīgā baznīca. Katolisms ir vismazāk izplatītā reliģija Etiopijā, tā sastāda tikai 1% no visiem iedzīvotājiem.

Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir musulmaņi. Islāms Etiopijā ienācis 615. gadā, kad musulmaņu grupa, lai izvairītos no vajāšanām, apmetās uz dzīvi Etiopijā. Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā dzīvo apmēram viens miljons musulmaņu. Līdz 1980. gadam Etiopijā dzīvoja daudz ebreju, bet vēlāk lielākā daļa ebreju ar Izraēlas valdības atbalstu pārcēlās uz Izraēlu.

Etiopija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē un otrā apdzīvotākā valsts Āfrikā.^[12] Tai ir arī piektā lielākā Āfrikas Subsahāras tuksneša reģiona ekonomika, kura ir spējusi piesaistīt investorus no Zviedrijas, Lielbritānijas un Ķīnas laikā, kad citi attīstības tirgi ir zaudējuši savu spožumu. Etiopijas parāds 2012. gadā sasniedza 44,4% no IKP. Inflācija 2011. gadā bija 33%.

Valsts ekonomikas pamats ir lauksaimniecība, kas veido 46% no kopējā iekšzemes kopprodukta, kā arī nodrošina darbu vairāk nekā 85% no strādājošajiem iedzīvotājiem. Šo Āfrikas valsti bieži piemeklē sausums, kas ietekmē lauksaimniecību. 5% no nodarbinātajiem strādā rūpniecības nozarē, bet atlikušie 10% — pakalpojumu nozarē. Galvenā Etiopijas eksporta prece ir kafija, kuru Etiopijā saražo vairāk nekā citās Āfrikas valstīs. Etiopija ir arī desmitā lielākā valsts pasaulē, kas nodarbojas ar mājlopu audzēšanu. Citas galvenās eksporta preces ir katas koks, zelts, ādas izstrādājumi un augu eļļa. Sakarā ar straujo attīstību ziedkopības nozarē Etiopija drīzumā var kļūt par vieno no lielākajām ziedu un augu eksportētājvalstīm pasaulē.^[13]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etiopija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Etiopija — foto
• Before They Pass Away: Ethiopia