Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kalām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.

2. dsk.; zool. Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.

(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).

Ziloņa āda sar. — saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku. [LLVV]