Veņdžou
| Veņdžou 温州 | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
 | |
  Veņdžou  Veņdžou | |
| Koordinātas: 28°00′N 120°42′E / 28.000°N 120.700°EKoordinātas: 28°00′N 120°42′E / 28.000°N 120.700°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Province | Džedzjana |
| Rajoni; pilsētas; apriņķi |
4; 3; 5
|
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 12 255,74 km2 |
| • urbānā teritorija | 1 243,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2017. gadā) | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 9 190 000 |
| • vieta | 33 |
| • blīvums | 749,9/km² |
| • urbānā teritorija | 3 039 439 |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
www |
 Veņdžou Vikikrātuvē | |
Veņdžou (ķīniešu: 温州, piņjiņs: Wēnzhōu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Džedzjanas provincē Ķīnas dienvidaustrumos. Izvietojusies provinces dienvidaustrumos pie Ou upes ietekas Austrumķīnas jūrā. Robežojas ziemeļos ar Taidžou, rietumos — ar Lušui, bet dienvidos — ar Fudzjaņas provinci.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veņdžou vēsture izsekojama aptuveni 2500 gadu senā pagātnē, kad tā bija ievērojams keramikas centrs un viena no seladona rašanās vietām.
No 191. līdz 138. gadam p.m.ē. pilsēta bija Dunou karalistes galvaspilsēta. Sākotnēji pilsēta dēvēta gan kā Dunou (東甌, Dōng'ōu), gan arī Jundzja (永嘉, Yǒngjiā). Mūsu ēras 760. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.
Tiek uzskatīts, ka pilsētas plānošanu vadījis viens no fenšui filosofijas pamatlicējiem Guo Pu.
Ilgus gadsimtus Veņdžou bija nozīmīga osta tējas audzēšanas reģionam kalnainajos Džedzjanas dienvidos. 1867. gadā osta atvērta ārzemju kuģiem.
Tradicionāli nozīmīga ir lauksaimniecība — audzē tēju, vīnogas, džutu, eksportē arī kokmateriālus, papīru, alunītu — Veņdžou dēvē par pasaules alunīta galvaspilsētu.[1] Galvenās rūpniecības nozares ir elektromašīnbūve, ādas apstrāde, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un metālapstrāde.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||
|