Vaterlo kauja

Vaterlo kauja
Daļa no Vaterlo kampaņas
"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839)
Datums 1815. gada 18. jūnijs Vieta Vaterlo Nīderlande (tagad Beļģija) 50°40′48″N 4°24′43″E / 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412Koordinātas: 50°40′48″N 4°24′43″E / 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412 Iznākums Septītās koalīcijas uzvara
Karotāji
Lielbritānija Prūsija Nīderlande Hannovere Nasavas hercogiste Braunšveigas hercogiste	Francijas Pirmā impērija
Komandieri un līderi
Velingtonas hercogs fon Blihers	Napoleons Bonaparts Mišels Nejs
Spēks
Kopā:118 000—120 000 Velingtonas hercoga komandētais karaspēks:68 000 Lielbritānija: 31 000 (25 000 britu un 6000 Karaliskais vācu leģions) Nīderlande: 17 000 Hannovere: 11 000 Braunšveiga:6000 Nasava 3000 156 lielgabali fon Blihera armija: Prūši 50 000	Kopā:72 000—73 000 50 700 kājnieki 14 390 kavalērija 8050 artilēristi un inženieri 252 lielgabali
Zaudējumi
Kopā:23 000—24 000 Velingtona armija: 17 000 *3500 nogalināti *10 200 ievainoti *3300 pazuduši fon Blihera armija: 7000 *1200 nogalināti *4400 ievainoti *1400 pazuduši	Kopā:41 000—42 000 24,000 līdz 26 000 upuru, ieskaitot 6000 līdz 7000 sagūstīti 15 000 pazuduši 2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti
7000 nogalināti zirgi

Vaterlo kauja (franču: La bataille de Waterloo) notika 1815. gada 18. jūnijā netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz Sv. Helēnas salu, kur arī mira.

Lai novērstu pretfranču koalīcijas armiju apvienošanos, 1815. gada jūnijā Napoleons ar 128 000 vīru iebruka Nīderlandes Karalistes dienvidu daļā (tagadējā Beļģijā), kur sakāva vairāk nekā 110 000 vīru lielo Prūsijas Karalistes armiju kaujā pie Liņjī. Nākamajā rītā Velingtonas hercoga komandētais apmēram 100 000 vīru lielais Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Hannoveres, Nasavas un Braunšveigas karaspēks atkāpās uz ziemeļiem Briseles virzienā. 18. jūnijs Velingtona komandētā armija ieņēma aizsardzības pozīciju uz dienvidiem no Vaterlo ciema.

Franči bija iecerējuši uzbrukt 18. jūnijā rītausmā, taču nogaidīja, līdz zeme pēc stipra lietus izžūs. Franču artilērija atklāja uguni tikai pēc pusdienlaika. Stundu vēlāk četras franču kolonnas devās pret pretinieka armijas centru spēcīgas artilērijas apšaudē, Ap četriem pēcpusdienā franču centra komandierim maršalam Neijam šķita, ka sabiedrotie sāk atkāpties, un viņš sūtīja franču kavalēriju tos vajāt, taču viņus apturēja angļu musketieru zalves. Tad franču labajā spārnā parādījās Prūsijas armija un pievienojās kaujai. Apmēram 19:30 Napoleons pavēlēja savai imperatora gvardei doties pretī pretinieka kājniekiem. Britu gvardes grenadieru sīkstā pretošanās centrā un sekmīgi britu un nīderlandiešu kājnieku uzbrukumi flangos apstādināja gvardus un tad sāka tos spiest atpakaļ. Kad labajā flangā pastiprinājās prūšu uzbrukums, Napoleona armija atkāpās.

Virspavēlnieks imperators Napoleons I.

Štābs — maršals Sults, divīzijas ģenerālis Bailī de Montions.

Piekomandēti imperatoram - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao.

Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs:

• Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku):
• 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs.
• 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo.
• 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners.
• 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts.
• 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino.
• Otrais korpuss, divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku):
• 5. divīzija, barons Bašlū.
• 6. divīzija, princis Žeroms Bonaparts, viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino.
• 7. divīzija, barons Žirārs.
• 9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss.
• 2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē.

Apvienotās Karalistes, Prūsijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes, Hannoveres, Braunšveigas un Nasavas hercogistes apvienotie spēki.

Virspavēlnieks bija angļu feldmaršals Velingtonas hercogs.

Virspavēlnieka vietnieks - ģenerālleitnants Eksbridžas grāfs.

• Pirmais korpuss, Oranžas princis Viljams, 27 500 vīru, 53 artilērijas vienības.
• 1. divīzija, ģenerālleitnants Džordžs Kuks
  • 1. britu brigāde, ģenerālmajors sers Peregrīns Meitlends
  • 2. britu brigāde, ģenerālmajors sers Džons Bings
• 3. divīzija, ģenerālmajors grāfs Karls fon Altens
  • Britu 5. brigāde, ģenerālmajors sers Kolins Halkets
  • 2. Karaliskā vācu leģiona brigāde, pulkvedis barons fon Ompteds
  • 1 Hannoveres brigāde, ģenerālmajors grāfs fon Kīlmanzegs
• 2. Nīderlandes divīzija, ģenerālleitnants barons Sedļņickis
  • brigāde, ģenerālmajors grāfs van Bilandts
  • Brigāde, Saksijas-Veimāras pulkvedis princis Bernhards
• 3. Nīderlandes divīzija, ģenerālleitnants barons Davids Hendriks Časē
  • brigāde, pulkvedis Frederiks Detmers
  • Brigāde, ģenerālmajors grāfs Aleksandrs D'Obrēms
• Otrais korpuss, ģenerālleitnants lords Rolands Hills, 6620 vīru, 12 artilērijas vienības
• 2. divīzija, ģenerālleitnants sers Henrijs Klintons
  • 3. britu brigāde, ģenerālmajors Frederiks Ādams
  • 1. Karaliskā vācu leģiona brigāde, pulkvedis Georgs Kārlis Augusts Plāts
  • 3. Hannoveres brigāde, pulkvedis Hjū Barons Halkets
• 4. divīzija, ģenerālleitnants sers Čārlzs Kolvils
  • 4. britu brigāde, pulkvežleitnants Hjū Henrijs Mičels
  • Britu 6. brigāde (nepiedalījās karadarbībā), Džordžs Džonstons
  • 6. Hanoveres brigāde (kaujā nepiedalījās), Džeimss Frederiks Laions

Kavalērijas korpuss, ģenerālleitnants Eksbridžas grāfs, 11 500 vīru

• 1. britu brigāde, ģenerālmajors lords Edvards Somersets
• 2. britu brigāde, ģenerālmajors Viljams Ponsonbijs
• 3. britu brigāde, ģenerālmajors Vilhelms fon Dērnbergs
• Lielbritānijas 4. brigāde, ģenerālmajors sers Ormsbijs Vandelērs
• Britu 5. brigāde, ģenerālmajors sers K. Grants
• Britu 6. brigāde, ģenerālmajors sers H. Viviāns
• 7. britu brigāde, pulkvedis Frīdrihs fon Ārenčilds
• 1 Hannoveres brigāde, Alberts fon Estorfs (?)
• Nīderlandes kavalērijas divīzija, ģenerālleitnants barons S. A. de Kolerts
  • Smagās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors Junkurs A. D. Trips van Zutenlands
  • 1 Vieglās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors barons Š.-E. Ginijs
  • 2. vieglās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors J. B. van Merlens

Rezerve Velingtonas hercoga personīgajā vadībā, 11 570 vīru, 28 artilērijas vienības.

• 5. divīzija, ģenerālleitnants sers Tomass Piktons
  • Britu 8. brigāde, ģenerālmajors sers Džeimss Kempts
  • 9. britu brigāde, ģenerālmajors sers D. Paks
  • 5. Hannoveres brigāde, pulkvedis fon Vinke
• 6. divīzija, ģenerālleitnants sers Lourijs Kols
  • Britu 10. brigāde, ģenerālmajors sers J. Lamberts
  • 4 Hannoveres brigāde, pulkvedis Bests

Braunšveigas korpuss, pulkvedis Olfermans, 6000 cilvēku.

• Avangards, majors fon Raušenplats
• Vieglā kājnieku brigāde, pulkvežleitnants fon Butlars
• Līnijas kājnieku brigāde, pulkvežleitnants fon Spehts
• Kavalērija, majors Krams (huzāri) un majors Pots (ulāni)

Virspavēlnieks ģenerālfeldmaršals Gebhards Līberehts fon Blihers.

Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Franči kaujā pie Vaterlo zaudēja 240 lielgabalus, 2 karogus, visus pārtikas un citu materiālu vezumus, no 25 000 līdz 27 000 nogalināto un ievainoto un no 6 000 līdz 8 000 gūstekņu. Septītās koalīcijas armija zaudēja 17 000 cilvēku (3500 nogalināti, 10 200 ievainoti, 3300 pazuduši ), fon Blihers - 7000 (1200 nogalināti, 4400 ievainoti un 1400 pazudušie ^[1]), no kuriem 810 cilvēkus zaudēja tikai 18. pulks. 15. brigādē. Precīzus skaitļus ir grūti noskaidrot, jo Prūsijas arhīvi tika iznīcināti Otrā pasaules kara laikā.

Kopumā kaujas laukā tika nogalināti 15 750 cilvēki. Tarle arī raksta par 22 000 sabiedroto zaudējumiem.

• Battle of Waterloo | The Napoleonic Wars | Instruments of Death (Part 1)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vaterlo kauja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l