Uldis Briedis

Uldis Briedis Personīgā informācija Dzimis 1940. gada 23. martā Ārlavas pagasts, Latvija Miris 2023. gada 16. maijā (83 gadi) Rīga, Latvija Dzīves vieta Rīga Pilsonība Latvijas Tautība latvietis Nodarbošanās fotogrāfs Vecāki Valdemārs Briedis Milda Briede Brāļi Atis Briedis Ilmārs Briedis Māsas Maruta Šulca (dz. Briede) Dzīvesbiedre Inta Lehmusa-Briede (no 1981. g. līdz mūža beigām) Bērni Harijs (no pirmās laulības), Līna un Ance

Uldis Briedis (dzimis 1940. gada 23. martā, miris 2023. gada 16. maijā) bija latviešu fotogrāfs, fotožurnālists un fotomākslinieks.

Viņa otrās fotogrāmatas “Jaunie laiki” (izdota 2023. gadā jau pēc autora nāves) pieteikumā īsi, bet ietilpīgi raksturota Ulda Brieža fotogrāfa būtība:

“Skatot Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas, ir acīmredzams, ka viņa gadu gaitā iegūtais profesionālais rūdījums skaņojas un ir veidojies vienā skaidrā un augstā mērķī — rādīt latviešu dzīvi gan tās centrālajos, lielajai vēsturei svarīgajos notikumos, gan arī ikdienas gaitās un darbā. Ne katram ir izkopts talants, cītīgi un neatlaidīgi meklējot, ieraudzīt Laiku. Uldis ir parūpējies, lai arī mēs to varētu redzēt.”

Dzimis 1940. gadā Ārlavas pagasta "Pērkoņos". Bērnībā dzīvoja Ventspilī, Ancē, Dundagā, Nikužos un vēl vairākās citās vietās. Viņa tēvs strādāja par kolhoza priekšsēdētāju, un, kurp tēvu nosūtīja darbā, turp ģimenei bija jāpārceļas. 1961. gadā absolvēja Valdemārpils vidusskolu. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Liepājā un izmācīšanās par traļmeistaru, no 1961. gada līdz 1966. gadam strādā zvejnieku kolhozā “Boļševiks”.

No 1966. gada līdz 1979. gadam strādā par fotokorespondentu Liepājas rajona avīzē ''Ļeņina ceļš" un Liepājas pilsētas avīzē "Komunists". No 1969. gada piedalījās fotoizstādēs. 1975. gadā kopā ar Ingvaru Leiti sešus mēnešus ar velosipēdiem ceļoja cauri Krievijai un Sibīrijai līdz Vladivostokai, lai apsekotu latviešu kopienas.^[1] No 1979. gada līdz 1990. gadam Briedis bija laikraksta "Padomju Jaunatne", bet no 1991. gada laikraksta "Diena" fotogrāfs. 2010. gadā apgāds "Neputns" laida klajā Laimas Slavas sastādītu māksliniekam veltītu grāmatu "Laika mednieks". 2023. gadā, jau pēc Ulda Brieža nāves, izdota otra apjomīga viņa fotogrāfiju grāmata "Jaunie laiki".

Miris 2023. gadā.^[2]

1977. g. “Aktieru portreti”, Liepājas teātris, Liepāja

1987. g. “Uldis Briedis. Fotogrāfijas”, Revolūcijas muzejs, Rīga

1988. g. “Mēs Latvijā”, Farmācijas muzejs, Rīga; Ventspils muzejs; Talsu muzejs

1989. g. “Mēs Latvijā”, Bauskas muzejs; Valkas muzejs; Lugāno, Šveice

1991. g. “1991. gada janvāris un februāris”, Farmācijas muzejs, Rīga

Ironiska izstāde kopā ar Gunāru Bindi, Cēsu muzejs, Cēsis

1996. g. “Integrācija”, Pils iela, Rīga

2003. g. “Līvu krasts”, Pils iela, Rīga; Mazirbes Tautas nams

2010. g. “Laika mednieks”, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga

2016. g. “Sibīrijas latvieši”, starptautisks projekts “Rīgas Fotogrāfijas biennāle”, Rīgas Mākslas telpa, Rīga

2018. g. “Saules pusē”, starptautisks projekts “Rīgas Fotogrāfijas biennāle”, Daugavpils M. Rotko mākslas centrs, Daugavpils

2023. g. “Brīvam būt. Portreti. 1966 — 2010”, kultūrtelpa “OLA Foundation”, Rīga

2024. g. “Domāt brīvi”, plaša personālizstāde dzimtā Ārlavas pagasta pilsētā Valdemārpilī

Nozīmīgākās grupu izstādes

1990. g. “Latvijas laiks”, mākslas muzejs “Arsenāls”, Rīga

“L’Annee de l’Est”, Musee de l’Elysee, Lozanna, Šveice; Gabria Van der Berlage, Amsterdama, Nīderlande

1991. g. — 1993. g. “Latvian Photographers in the Age of Glastnostj”, Kanādas un ASV galerijās

1991. g. “Five from Riga”, Kulturhuset, Stokholma, Zviedrija

1993. g. “The Memory of Images”, Ķīle, Rostoka, Berlīne, Stokholma, Tallina, Viļņa, Rīga

1998. g. “Pieci fotogrāfi no Latvijas”, Palazzo Mediceo, Seraveca, Itālija

2023. g. “Mūra nojaukšana”. Latvijas māksla 1985-1991”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Vairāki Ulda Brieža darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuvē, no tiem daļa aplūkojama pastāvīgajā ekspozīcijā

Grāmatas

“Laika mednieks”, apgāds “Neputns”, sastādītāja Laima Slava, 2010. g.

“Jaunie laiki. Recent Times”, apgāds “Neputns”, sastādītājs Raimonds Ķirķis, 2023. g.

“Latviešus Sibīrijā meklējot. Veloekspedīcija Rīga — Vladivostoka. 1975”, kopdarbā ar Ingvaru Leiti, apgāds “Lietusdārzs”, 2016. g.

Ulda Brieža fotogrāfijas izmantotas dažādās grāmatās un citās nozīmīgās publikācijas, tostarp, par mākslas pārstāvjiem, piemēram, komponistu Uldi Stabulnieku, rakstnieku Egonu Līvu, dzejnieku Olafu Gūtmani un daudziem citiem.

Par savdabīgu dižpārdokli sadarbībā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu kļuvusi grāmata “Vāgūzis” (apgāds “Jumava”, 2004. g.), kas atklāj Ulda Brieža bohēmas cauraustos jaunības gadus Liepājā.

Ulda Brieža bildes plaši izmantotas Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā.

• Labākais preses fotogrāfs (1984, 1988)
• Latvijas Žurnālistu savienības prēmija (1988)
• balva "Zelta nagla", labākais foto portretists (1997, 2000)
• Triju Zvaigžņu ordenis, piektā šķira (2011)

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l