Tjurku valodas

Tjurku valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Eirāzija
Ģenētiskā klasifikācija	Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm
Atzari	Oguru Galvenās tjurku
ISO 639-5	trk
Tjurku valodu izplatība

Tjurku valodas ir viena no pasaules galvenājām valodu saimēm, kas ietver vismaz 40 dzīvās valodas un kurās runā ap 200 miljoniem cilvēku, galvenokārt tjurku tautas.

Tjurku valodām ir vairākas kopīgas iezīmes, tostarp aglutinācija (vārdu veidošana, pievienojot saknēm dažādas piedēkļus), līdzskaņu harmonija un relatīvi vienkārša gramatika, salīdzinot ar dažām citām valodām.

Vēsturiski tjurku valodas ir bijušas svarīgas kultūras un tirdzniecības valodas, it īpaši Vidusāzijas un Rietumķīnas reģionos. Daudzi vārdi ir līdzīgi vai pat identiski, līdz ar ko kopumā tjurku valodas ir savstarpēji saprotamas līdz noteiktam līmenim (it īpaši, ja runa ir par tuvākām valodām, piemēram, turku un azerbaidžāņu vai uzbeku un kazahu), tomēr katrai valodai ir sava unikālā vārdu krājuma daļa, ko ietekmē reģionālie faktori, vēsture un kontakti ar citām valodām un kultūrām. Pastāv kā arī vairāki dialekti, kas var būtiski atšķirties viens no otra.

Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām (iekļautas tikai dzīvās valodas):^[1]

• Turku valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodu prot ~75 miljoni cilvēku pasaulē (~65 miljoniem tā ir dzimtā, bet ~10 miljoniem cilvēku — otrā valoda). Turku valoda sastopama arī Kiprā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā un citās valstīs, kurās dzīvo ievērojamas turkvalodīgo kopienas.
• Turkmēņu valoda ir valsts valoda Turkmenistānā. Prot apmēram 2 miljoni cilvēku.
• Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda izplatīta arī Irānas ziemeļrietumos. Pavisam šo valodu prot apmēram 5,9 miljoni cilvēku.
• Uzbeku valoda ir valsts valoda Uzbekistānā. To lieto apmēram 13 miljoni cilvēku.
• Kazahu valoda ir valsts valoda Kazahstānā. Kazahu valodu prot apmēram 8 miljoni cilvēku. Literārā valoda veidota uz ziemeļaustrumu (Omskas) dialekta pamatiem.
• Kirgīzu valoda ir valsts valoda Kirgizstānā; to lieto apmēram 2 miljoni cilvēku Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā.

• Tatāru valodu prot apmēram 6 miljoni cilvēku Tatarstānā un citur.
• Jakutu valodu prot ap 450 000 cilvēku Krievijā, galvenokārt Jakutijā.^[2]
• Čuvašu valodu prot apmēram 1,5 miljoni cilvēku Čuvašijā. Rakstu pieminekļi čuvašu valodā saglabājušies no 17. gadsimta. Rakstības pamatā slāvu alfabēts. Par čuvašu valodai tuvu radniecīgām uzskata seno bulgāru un hazāru valodas.
• Baškīru valodu prot ap miljons cilvēku Baškīrijā. Literārā valoda izveidota uz dienvidaustrumu (Kuvakanas un Jurmatas) dialekta pamatiem.
• Karakalpaku valodu prot ap 320 000 cilvēku Karakalpakijā.
• Tiviešu valodu prot ap 180 000 cilvēku Tivā.
• Altajiešu valodu prot ap 40 000 cilvēku Altaja Republikā.
• Hakasu valodu prot ap 50 000 cilvēku Hakasijā.
• Karačaju valodu prot ap 80 000 cilvēku Karačajā-Čerkesijā.
• Nogaju valodu prot apmēram 35 000 cilvēku Dagestānā, Karačajā-Čerkesijā, Čečenijā un Ingušijā.
• Kumiku valodu prot apmēram 135 000 cilvēku Dagestānas ziemeļos.
• Gagauzu valodu prot ap 120 000 cilvēku Moldovā.
• Uiguru valodu prot apmēram 10 miljoni cilvēku Siņdzjanā (Ķīnā), Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā.

• Orhoniešu rakstu valoda, kuras pieminekļi no 7.—8. gs. m.ē. atrasti Jeņisejas baseinā pie Orhonas upes.
• Uiguru rakstu valoda, kas lietota senajā Uiguru valstī 8.—13. gs. m.ē.
• Džagatajiešu rakstu valoda Vidusāzijā (centrs Bišbalika).

Vārdu salīdzinājums lielākajās tjurku valodās:

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tjurku valodas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)