Thimphu (dzongkē: ཐིམ་ཕུ་; thimphu) ir pilsēta Butānas rietumos, valsts galvaspilsēta, kā arī Thimphu distrikta administratīvais centrs. 2017. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvoja 115 tūkstoši iedzīvotāju,[2] tā ir lielākā Butānas pilsēta. Pilsēta ir nozīmīgākais saimniecības centrs valstī, 45% no nacionālā iekšzemes kopprodukta veido tieši Thimphu saimniecība. Lai gan 1952. gada Thimphu tika noteikta par valsts galvaspilsētu, oficiāli šis statuss tika apstiprināts 1962. gadā. Thimphu atrodas no 2248 līdz 2648 metriem virs jūras līmeņa; tā pasaulē ir piektā augstākā galvaspilsēta virs jūras līmeņa. Pilsēta atrodas kalnu ielejā, cauri tai plūst Vangču upe, un rezultātā izveidojies lineārais apdzīvojuma veids.
Thimphu atrodas valsts pārvalde — valsts parlaments, karaliskā tiesa, kā arī valsts karaļa rezidence Dečenčolinas pils (བདེ་ཆེན་ཆོས་གླིང་, dechencholing). Pilsētā ar karaļa pavēli atļauta tikai Butānas tradicionālā apbūve. Nozīmīgi arhitektūras pieminekļi ir budistu klosteri Tašičhodzons un Tango klosteris, kā arī dažādas stūpas, kas zināmas kā čorteni. Thimphu atrodas daudzfunkcionālais Čanlimithanas stadions, kas kalpo kā nacionālais stadions; tajā ik gadu tiek organizētas vērienīgas loka šaušanas sacensības, kas ir Butānas nacionālais sporta veids.
Paro lidosta ir tuvākā Thimphu, atrodas 52 km attālumā no pilsētas centra. Lielākā daļa pilsētas ielu un ceļu ir ziemeļu—dienvidu virzienā, paralēli ielejai un upei, kas plūst caur pilsētu. Thimphu ir viena no retajām valstu galvaspilsētām, kurā nav luksoforu — vajadzības gadījumā transportu regulē policisti.
1885. gadā vietā, kur mūsdienās atrodas Čanlimithanas stadions, notika kauja, kur uzvaru svinēja Ugjens Vangčuks, kas vēlāk kļuva par pirmo Butānas karali. Šī kauja bija nozīmīga, lai iegūtu kontroli pār visu Butānas teritoriju. 1974. gadā tika uzcelts Čanlimithanas stadions, bet šī vieta palika nozīmīga Butānas iedzīvotājiem.
Līdz 1960. gadam Thimphu teritorijā atradās virkne ciematu. 1952. gada Thimphu tika noteikta par valsts galvaspilsētu, bet oficiāli šis statuss tika apstiprināts 1962. gadā. Mūsdienās šie ciemi ir pilsētas apkaimes.
|
---|
| Centrālāzija | |
---|
| Austrumāzija | |
---|
| Dienvidāzija | |
---|
| Dienvidaustrumāzija |
- Bandarseribegavana, Bruneja
- Bangkoka, Taizeme
- Dili, Austrumtimora
- Džakarta (pašreizējā) un Nusantara (plānotā), Indonēzija
- Flaiingfiškova, Ziemsvētku Sala
- Hanoja, Vjetnama
- Kualalumpura (oficiālā) un Putradžaja (administratīvā), Malaizija
- Manila, Filipīnas
- Nepjido, Mjanma (Birma)
- Pnompeņa, Kambodža
- Singapūra, Singapūra
- Vestailenda, Kokosu (Kīlinga) Salas
- Vjenčana, Laosa
|
---|
| Dienvidrietumāzija |
- Abū Dabī, Apvienotie Arābu Emirāti
- Ammāna, Jordānija
- Ankara, Turcija
- Baku, Azerbaidžāna
- Bagdāde, Irāka
- Beirūta, Libāna
- Chinvala,† Dienvidosetija
- Damaska, Sīrija
- Doha, Katara
- Erevāna, Armēnija
- Jeruzaleme, Izraēla
- Kuveita, Kuveita
- Manāma, Bahreina
- Maskata, Omāna
- Nikosija, Kipra
- Rijāda, Saūda Arābija
- Sana, Jemena
- Stepanakerta,† Arcaha
- Suhumi,† Abhāzija
- Tbilisi, Gruzija
- Teherāna, Irāna
|
---|
| † pašpasludināto valstu galvaspilsētas |
|