Strukturālā antropoloģija
Strukturālā antropoloģija ir antropoloģijas pieeja, kas radusies no Kloda Levī-Strosa idejas, ka cilvēki domā par pasauli un visu kas tajā atrodas un notiek caur binārajiem pretstatiem, piemēram, augsts un zems, persona un dzīvnieks, dzīve un nāve, un ka katra kultūra var tikt skatīta caur šiem pretstatiem un saprasta caur konkrēto domāšanas sistēmu. Pēc strukturālās teorijas antropoloģijā galvenā nozīme ir veidot, producēt un reproducēt kultūru, izmantojot dažādas metodes caur dažādām parādībām un darbībām, kas kalpo kā zīmju sistēmas (systems of signification). Strukturālistu pieeju var apgūt caur dažādām aktivitātēm un darbībām kā pārtikas sagatavošanas un pasniegšanas rituālos, reliģiskajos rituālos, spēlēs, literāros un neliterāros tekstos un cita veida materiālos, kuri atklāj un tiek veidoti pēc iepriekšnoteiktas struktūras un kuru jēga ir ražot un reproducēt tos kultūrā.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |