Sito abatija (franču: Abbaye de Cîteaux) ir 11. gadsimtā dibināts katoļu klosteris uz dienvidiem no Dižonas Francijā. Vēsturiski pazīstams kā cisterciešu mūku ordeņa galvenais klosteris.
Klosteri 1098. gadā dibināja mūku grupa no Molemas klostera, kas gribēja stingrāk ievērot Svētā Benedikta regulu. Klostera pirmais abats bija svētais Roberts no Molemas. Otrais abats bija Svētais Alberiks no Sito, bet trešais - Stefans Hārdings, kurš sarakstīja cisterciešu ordeņa statūtus. Bernārs no Klervo bija Sito abatijas mūks, bet 1115. gadā to pameta, lai izveidotu Klervo abatiju. 1193. gadā tika uzcelta klostera baznīca, kuru Burgundijas hercogi izmantoja kā dinastijas apbedījumu vietu. Simtgadu kara laikā klosteris tika izlaupīts 1360., 1365., 1434. un 1438. gadā. Tas tika postīts arī Francijas reliģisko karu laikā un pamazām pagrima. Pēc Franču revolūcijas klosteris tika sekularizēts. 1898. gadā klostera atliekas iegādājās trapistu jeb Stingrās observances cisterciešu ordenis, kas klosteri apdzīvo arī mūsdienās.
-
-
Senās abatijas makets
-
-
Sito abatijas siers
-