Saladīns

Salāhs Dīns Jūsufs ibn Aijūbs صلاح الدين يوسف بن أيوب
Ēģiptes sultāns
Amatā 1171. gads — 1193. gads
Priekštecis	Ādids (Fādimīdu kalifs)
Pēctecis	Azīzs Utmāns
Damaskas emīrs
Amatā 1174. gads — 1193. gads
Priekštecis	Maliks Assālihs Ismāīls
Pēctecis	Afdāls ibn Salāhs Dīns
Dzimšanas dati	1137. vai 1138. gadā Tikrīta
Miršanas dati	1193. gada 4. martā Damaska
Dinastija	Aijūbīdu dinastija
Tēvs	Aijūbs ibn Šadi
Reliģija	islāms

Salāhs Dīns Jūsufs ibn Aijūbs (arābu: صلاح الدين يوسف بن أيوب‎, Ṣalāḥ al-Dīn Yūsuf ibn Ayyūb; kurdu: سهلاحهدین ئهیوبی; Selahedînê Eyûbî; dzimis 1137. vai 1138. gadā, miris 1193. gada 4. martā), Rietumu pasaulē zināms kā Saladīns, bija pirmais Ēģiptes sultāns un Damaskas emīrs, kā arī Aijūbīdu dinastijas dibinātājs. Viņš bija kurdu^[1] izcelsmes musulmaņu karavadonis, kas Levantē vadīja musulmaņu pretestību pret eiropiešu krustnešiem. Saladīna varenības ziedu laikos viņa pārvaldītajā sultanātā bija Ēģipte, Sīrija, Mezopotāmija, Hidžāzs un teritorijas Ziemeļāfrikā.

Kā musulmaņu, tā arī kristiešu kultūrās Saladīns ir iegājis kā galants karotājs pret krustnešiem.

Viņš aizsargāja savas zemes no krustnešiem un tos uzvarēja Otrajā Krusta karā. Kad sākās Trešais Krusta karš, Saladīna galvenais pretinieks bija Anglijas karalis Ričards I Lauvassirds. Arī šajā karā Saladīnam izdevās ievērojami novājināt krustnešu spēkus.

Saladīns ir dzimis kurdu ģimenē Tikrītā (mūsdienu Irākas teritorijā) 532. gadā pēc islāma kalendāra. Tas nozīmē, ka viņš ir dzimis laika periodā no 1137. gada 19. septembra līdz 1138. gada 8. septembrim. Viņš izauga Alepo, Baalbekā un Damaskā. Pusaudža gados viņš vairāk interesi izrādīja kļūt par zinātnieku nekā karavīru. Saladīna militārā karjera sākās, kad viņš pievienojās tēvoča Širkuha karaspēkam. Širkuhs bija Sīrijas ziemeļos valdošā valdnieka Nūra ad-Dīna armijas komandieris. Kad tēvocis nomira, Saladīnam bija 31 gads. Viņš aizstāja savu tēvoci un kļuva gan par komandieri, gan par Ēģiptes vezīru.

1171. gadā Saladīns iznīcināja Fatimīdu dinastijas kontrolēto Ēģiptes kalifātu, un pats kļuva par Ēģiptes sultānu. No 1174. līdz 1186. gadam centās apvienot Ēģipti, Sīriju, Palestīnu un Mezopotāmijas ziemeļus zem viena karoga. Saladīns to centās izdarīt galvenokārt diplomātiski, bet, ja bija nepieciešams, izmantoja arī karaspēku. 1187. gada 2. oktobrī Saladīns iekaroja Jeruzalemi, kas 88 gadus atradās krustnešu rokās. Saladīns iekaroja civilizēti un augstsirdīgi. Tādēļ gan musulmaņu, gan kristiešu kultūrās Saladīns ir iegājis kā galants karotājs pret krustnešiem.

1189. gadā sākās Trešais Krusta karš, kura m��rķis krustnešiem bija atgūt Jeruzalemi. Par Saladīna galveno pretinieku kļuva Anglijas karalis Ričards I Lauvassirds. Arī šajā karā Saladīnam izdevās ievērojami novājināt krustnešu spēkus. 1192. gadā, noslēdzot ar krustnešiem pamieru, Saladīns atgriezās Damaskā. Tur viņš 1193. gada 4. martā nomira.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saladīns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l