Pāriet uz saturu

Rita Heivorta

Vikipēdijas lapa
Rita Heivorta
Rita Hayworth
Rita Heivorta
Rita Heivorta 1942. gadā
Dzimusi Margarita Karmena Kansino
1918. gada 17. oktobrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Ņujorka, ASV
Mirusi 1987. gada 14. maijā (68 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Ņujorka (štats), ASV
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1934—1972
Dzīvesbiedrs
Bērni 2
Paraksts

Rita Heivorta (angļu: Rita Hayworth; dzimusi 1918. gada 17. oktobrī, mirusi 1987. gada 14. maijā) bija amerikāņu aktrise un dejotāja. Viņa ieguva slavu 1940. gados, bija viena no skaistākajām aktrisēm, viņu pat dēvēja par "Mīlestības dievieti".[1] Heivorta savas 37 gadu ilgās karjeras laikā attēloja lomas vairāk nekā 60 filmās.

Heivorta vislabāk pazīstama ar lomu film noir žanra filmā "Gilda" (1946), kurā viņas partneris bija Glenns Fords. Viņa ir pazīstama arī ar savām lomām filmās Only Angels Have Wings (1939), "Lēdija no Šanhajas" (1947), Miss Sadie Thompson (1953), Pal Joey (1957) un Separate Tables (1958). Freds Astērs, ar kuru kopā viņa filmējās divās filmās — You'll Never Get Rich (1941) un You Were Never Lovelier (1942), savulaik viņu sauca par savu mīļāko deju partneri. Viņa arī filmējusies Technicolor tehnoloģijā uzņemtajā muzikālajā filmā Cover Girl (1944) kopā ar Džīnu Keliju.

1960. gadā Heivortai piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā. Par lomu filmā "Cirka pasaule" (Circus World) (1964) bijusi nominēta Zelta globusa balvai kā labākā aktrise.

1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts Ritu Heivortu ierindoja dižāko Amerikas ekrāna leģendu saraksta "Visu laiku izcilākā sieviešu kārtas zvaigzne" 19. vietā.[2]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heivorta bija precējusies piecas reizes. Pirmo reizi apprecējās 18 gadu vecumā ar Edvardu Džadsonu, bet pēc pieciem gadiem izšķīrās. Pēc tam 1943. gadā apprecējās ar režisoru un aktieri Orsonu Velsu. Viņiem bija meita Rebeka, kura piedzima 1944. gadā (mirusi 2004. gadā). 1948. gadā Heivorta izšķīrās ar Velsu. Viņa pameta savu kino karjeru, lai apprecētos ar princi Ali Hānu, sultāna Mahomeda Šaha Aga Hāna III dēlu. Viņi apprecējās 1949. gada 27. maijā. Piedzima meita princese Jasmīna Aga Hāna. 1953. gadā Heivorta izšķirās no vīra, pamatojot to ar ārkārtēju garīgu nežēlību no viņa puses. Tad apprecējās ar aktieri un dziedātāju Diku Heimsu, ar kuru izšķirās 1955. gadā. Ar pēdējo vīru, kinoproducentu Džeimsu Hillu, apprecējās 1958. gadā, bet izšķīrās 1961. gadā.

1980. gadā Heivortai tika diagnosticēta agrīna Alcheimera slimība, kas izraisīja viņas nāvi 1987. gadā, 68 gadu vecumā. Heivortas saslimšana raisīja diskusijas un tas pievērsa uzmanību Alcheimera slimībai un palīdzēja palielināt valsts un privāto finansējumu šīs slimības apkarošanai. Par Heivortu daudzus gadus rūpējās viņas meita princese Jasmīna Aga Hāna, kas, ietekmējoties no mātes slimības, veicināja sabiedrības informētību un iesaistījās filantropijas darbā Alcheimera slimības problēmu risināšanai.

Rita Heivorta 1941. gadā
Rita Heivorta filmā "Gilda" (1946)
Rita Heivorta ar princi Ali Hānu viņu kāzu pieņemšanā Horizontas pils dārzā netālu no Kannām, 1949
Rita Heivorta 1977. gadā
  • John Kobal: Rita Hayworth: The Time, The Place and the Woman. W.W. Norton, New York 1977, ISBN 0-393-07526-5
  • Joe Morella, Edward Z. Epstein: Rita. The Life of Rita Hayworth. Allen, London 1983, ISBN 0-385-29265-1
  • Gerald Peary: Rita Hayworth: A Pyramid Illustrated History of the Movies. Harcourt, 1976, ISBN 0-515-04116-5
  • Gene Ringgold: The Films of Rita Hayworth. Citadel Press, Secaucus, NJ 1974, ISBN 0-8065-0439-0
  • Caren Roberts-Frenzel: Rita Hayworth: A Photographic Retrospective. Abrams, New York 2001, ISBN 0-8109-1434-4
  • James Hill: Rita Hayworth: A Memoir. Robson, 1983, ISBN 0-671-43273-7
  • Adrienne L. MacLean: Being Rita Hayworth. Labor, Identity and Hollwood Stardom. Rutgers University Press, New Brunswick 2004, ISBN 0-8135-3389-9
  • Neil Grant: Rita Hayworth in Her Own Words. Hamlyn, London 1992, ISBN 0-600-57459-8
  1. «Rita Hayworth: The Love Goddess». claudia79.tripod.com.
  2. «America's Greatest Legends». Amerikas Kinoinstitūts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]