Pomerānijas Ēriks

Pomerānijas Ēriks Erik av Pommern, Erik af Pommern
Norvēģijas karalis
Amatā 1389. gads (de facto no 1412. gada) — 1442. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Dānijas karalis
Amatā 1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Zviedrijas karalis
Amatā 1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Dzimšanas dati	1381./1382. gadā Rīgenvalde, Pomerānija (tagad Darlovo,  Polija)
Miršanas dati	1459. gada 3. maijā Rīgenvalde, Pomerānija (tagad Darlovo,  Polija)
Apglabāts	Jaunavas Marijas baznīca, Darlovo,  Polija
Dinastija	Grifu dinastija
Tēvs	Vartislavs VII
Māte	Mēklenburgas-Šverīnes Marija
Dzīvesbiedrs(-e)	Anglijas Filipa

Pomerānijas Ēriks (norvēģu: Erik av Pommern, dāņu: Erik af Pommern, zviedru: Erik av Pommern; dzimis 1381/1382. gadā, miris 1459. gada 3. maijā) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389. līdz 1442. gadam (kā Ēriks III) un Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam (kā Ēriks VII Dānijā). Pirmais Kalmāras ūnijas karalis. Iesākumā valdīja kopā ar viņu adoptējušo māti — karalieni Margrēti.

Dzimis Pomerānijā Pomerānijas kņaza Vartislava VII un viņa sievas Mēklenburgas Marijas ģimenē, Dānijas karalienes Margrētes māsas mazdēls. Viņa dzimtais vārds bija Boguslavs, vārds Ēriks izvēlēts vēlāk. Septiņu gadu vecumā 1389. gadā ieradās Dānijā. 1397. gada 17. jūnijā Kalmarā tika kronēts par visu trīs Skandināvijas troņu (Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas) karali. Tomēr līdz pat savai nāvei 1412. gadā faktiskā valdniece bija Margrēte.

1416. gadā par karaļa rezidenci tika izvēlēta Kopenhāgena, kas lika pamatus tās kļūšanai par galvaspilsētu Roskildes vietā 1443. gadā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Pomerānijas Ēriks, Svētās Romas impērijas ķeizara atbalstīts, neveiksmīgi karoja ar Hanza atbalstītajiem Šlēzvigas grāfiem. 1428. gadā Pomerānijas Ēriks ieviesa maksu par kuģošanu caur Zundu, kas tika iekasēta līdz pat 1857. gadam.

Augot neapmierinātībai ar karaļa valdīšanu, 1439. gadā Pomerānijas Ēriks pameta Dāniju un apmetās Gotlandē, un tajā pašā gadā tika atcelts no Dānijas un Zviedrijas troņa. 1442. gadā Ēriks atteicās arī no Norvēģijas troņa. Gotlandē Pomerānijas Ēriks nodzīvoja līdz 1449. gadam, nodarbojoties ar pirātismu, līdz atgriezās dzimtajā Pomerānijā, kur nodzīvoja līdz mūža galam.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pomerānijas Ēriks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Grifu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Margrēte	Norvēģijas karalis 1389. — 1442.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers
Priekštecis: Margrēte	Dānijas karalis 1396. — 1439.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers
Priekštecis: Margrēte	Zviedrijas karalis 1396. — 1439.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pomerānijas Ēriks

s d l Zviedrijas karaļi (uzskaitījums) Munses dinastija (970 — 1060) Ēriks Uzvarētājs Ūlofs Klēpja karalis Ānunds Jākobs Ēmunds Vecais Stēnkila dinastija un laikabiedri (1060—1130) Stēnkils Ēriks VII Ēriks VIII Hālstēns Ānunds no Gardarīkas Hākons Sarkanais Inge Vecākais Blotsvens Inge Vecākais Filips Hālstēns Inge Jaunākais Ragnvalds Muļķis Magnuss Stiprais Stēnkilu un Ērika dinastija Magnuss Henriksons Sverkera dinastija (1130—1250) Sverkers I Ēriks Svētais Magnuss Stiprais Kārlis VII Knuts I Sverkers II Ēriks X Jūhans I Sverkersons Ēriks XI Knuts II 1 Ēriks XI Folkungu dinastija (Bjelbu dinastija) (1250 — 1363) Valdemārs Birgesons Magnuss III Birgers Matss Ketilmindsons 2 Magnuss IV3 Ēriks XII Magnus Ericssons / Hokons VI3 Mēklenburgas dinastija (1363 — 1389) Albrehts Mēklenburgs Kalmāras ūnija (1389 — 1521) (karaļi un reģenti) Margrēte I4 / Pomerānijas Ēriks4 Engelbrekts Engelbrektsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Bavārijas Kristofers4 Bengts Jensons Oksenšjerna/Nīlss Jensons Oksenšjerna Kārlis VIII Jēnss Bengtsons Oksenšjerna/Ēriks Akselsons Tots Kristiāns I Kārlis VIII Ketils Karlsons Vāsa Jēnss Bengtsons Oksenšjerna Ēriks Akselsons Tots Kārlis VIII Stēns Stūre Vecākais Juhans II4 Stēns Stūre Vecākais Svante Nilsons Stūre Ēriks Trolle Stēns Stūre Jaunākais Kristiāns II4 Vāsu dinastija (1521 — 1654) Gustavs I Ēriks XIV Juhans III Sigismunds III Vāsa5 Kārlis IX Gustavs II Ādolfs Kristīne I Pfalcas-Cveibrikenas dinastija (1654 — 1720) Kārlis X Gustavs Kārlis XI Kārlis XII Ulrika Eleonora Hesenes dinastija (1720 — 1751) Frederiks I Holšteinas-Gotorpas dinastija (1751 — 1818) Ādolfs Frederiks Gustavs III Gustavs IV Ādolfs Kārlis XIII3 Bernadotu dinastija (1818 — pašlaik) Kārlis XIV Juhans3 Oskars I3 Kārlis XV3 Oskars II3 Gustavs V Gustavs VI Ādolfs Kārlis XVI Gustavs 1 Nenoteikti raduraksti 2 Reģents 3 Arī Norvēģijas valdnieks 4 Arī Norvēģijas and Dānijas valdnieks 5 Arī Polijas karalis

s d l Norvēģijas valdnieki (uzskaitījums) Norvēģijas karaliste (872—1387) Citu valstu un ne-karaliskie valdnieki — slīprakstā, apstrīdētie valdnieki iekavās Haralds I Skaistmatis Ēriks I Asiņainā āva Hokons I Labais Haralds II Pelēkādis Haralds Zilzobis d & Hokons Sigurdsons r Olavs I Trigvasons Svens I Dakšbārda de & Ēriks Hokonsons r & Svens Hokonsons r Olavs II Haraldsons Knuds I Lielais de & Hokons Eriksons r & Svens Knutsons r Magnuss I Labais d Haralds III Bargais Magnuss II Haraldsons Olavs III Miermīlīgais Hokons II Magnusons Magnus III Baskājis Olavs Magnusons Eisteins I Sigurds I Krustnesis Haralds IV Kalps Magnuss IV Aklais Sigurds II Mute Inge I Kuprītis Eisteins II (Magnuss Haraldsons) Hokons II Plecīgais Magnuss V Sverre Sigurdsons Hokons III Sverresons (Gutorms Sigurdsons) Inge II Bārdsons Hokons Vecākais (Hokons Jaunākais) Magnuss VI Hokonsons Ēriks II Magnusons Hokons V Magnusons Magnuss IV s Hokons VI Magnusons s Olafs IV d Kalmāras ūnija (1387—1523) Margrēte I ds Pomerānijas Ēriks ds Bavārijas Kristofers ds Kārlis Knutsons s Kristiāns I ds John ds Kristiāns II ds Dānija-Norvēģija (1524—1814) Frederiks I d Kristiāns III d Frederiks II d Kristiāns IV d Frederiks III d Kristiāns V d Frederiks IV d Kristiāns VI d Frederiks V d Kristiāns VII d Frederiks VI d Norvēģijas Karaliste (1814) Kristians VIII Oldenburgs Zviedrijas un Norvēģijas ūnija (1814 — 1905) Kārlis XIII s Kārlis XIV Juhans s Oskars I s Kārlis XV s Oskars II s Norvēģijas Karaliste (1905—pašlaik) Hokons VII Ūlavs V Haralds V Gliksburgs r Reģents d Arī Dānijas karalis e Arī Anglijas karalis s Arī Zviedrijas karalis

s d l Dānijas valdnieki (uzskaitījums) Gormu dinastija (940—1042) Gorms Vecākais Haralds Zilzobis Svens I Dakšbārda1 Haralds II Knuds II Lielais1 Hardeknuts1 Gaišmata dinastija (1042—1047) Magnuss Labais Estridsenu dinastija (1047—1375) Svends II Estridsens Haralds III Maigas Knuts IV Svētais Olafs I Izsalkušais Ēriks I Labais Nils Ēriks II Neaizmirstamais Ēriks III Jērs Svends III / Knuds V / Valdemārs I Lielais Knuds VI Valdemārs II Estridsens / Valdemārs Jaunākais Ēriks IV Ābels Kristofers I Ēriks V Ēriks VI Kristofers II / Ēriks Kristofersens Valdemārs III Kristofers II / Ēriks Kristofersens Valdemārs IV Bjelbu dinastija (1376—1387) Olafs II Estridsenu dinastija (1376—1412) Margrēte I2 Grifu dinastija (1397—1439) Pomerānijas Ēriks2 Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448) Bavārijas Kristofers2 Oldenburgas dinastija (1448—1863) Kristiāns I2 Hanss2 Kristiāns II2 Frederiks I Kristiāns III Frederiks II Kristiāns IV Frederiks III Kristiāns V Frederiks IV Kristiāns VI Frederiks V Kristiāns VII Frederiks VI Kristians VIII Oldenburgs Frederiks VII Gliksburgas dinastija (1863—mūsdienas) Kristiāns IX Frederiks VIII Kristiāns X3 Frederiks IX Margrēte II Frederiks X Slīprakstā norādīti Dānijas valdnieki, kuri bijuši arī Norvēģijas valdnieki. 1 Arī Anglijas karalis. 2 Arī Zviedrijas valdnieks. 3 Arī Islandes valdnieks.