|
|
| Zinātniskā darbība
|
| Zinātne
|
Fizika, ķīmija
|
|
Peters Debajs (Peter Debye; dzimis 1884. gada 24. martā, miris 1966. gada 2. novembrī) bija nīderlandiešu izcelsmes vācu un amerikāņu fiziķis. Nobela prēmijas ķīmijā laureāts 1936. gadā.
1908. gadā absolvējis Minhenes Universitāti. Pēc tam pasniedzis fiziku Cīrihē, Utrehtā, Getingenē un Leipcigā. 1935. gadā kļuvis par Ķeizara Vilhelma institūta Berlīnē direktoru. Amatā bijis līdz 1940. gadam. Divus mēnešus pirms Vācijas iebrukuma Nīderlandē 1940. gadā Debajs devās uz Itaku ASV sniegt lekciju Kornela Universitātē, viņš palika tur līdz 1950. gadam, kad pameta Ķīmijas departamenta direktora amatu.
Zinātniskie darbi cietvielu kvantu teorijā, atoma teorijā, elektrībā. Viņa vārdā nosaukts debajs — ārpussistēmas mērvienība molekulu elektrisko dipolmomentu mērīšanai.[1]
|
|---|
| | 1901–1925 | |
|---|
| | 1926–1950 | |
|---|
| | 1951–1975 | |
|---|
| | 1976–2000 | |
|---|
| | 2001–pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peters Debajs.