Pankroks

Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Pankroks ir rokmūzikas žanrs un kustība, kura radās 1970. gadu vidū. 1960. gados un 70. gadu sākumā parādījās dažādu protopanku mūzikas paveidi, savukārt pankroks attīstījās tikai starp 1974. un 1976. gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Austrālijā, kad grupas, piemēram, kā Ramones, Sex Pistols un The Clash, tika atpazītas kā jaunās mūzikas kustības priekšgājēji. Līdz 1977. gadam pankroks bija jau plaši izplatījies pa visu pasauli.

Latvijas spilgtākie pankroka pārstāvji ir tādas grupas, kā Inokentijs Mārpls, Travolta, PND, Konservētie Stringi, Drunk Punk.

Pankroks ir rokmūzikas paveids, kam atšķirībā no klasiskā roka ir raksturīgs vienkāršots instrumentālais izpildījums un nihilistiski dziesmu teksti, bieži vien ar politisku pieskaņu.

15. gadsimtā Anglijā vārdam punk bija tikai viena nozīme — prostitūta. Vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt cilvēkus bez goda un vērtības, bieži vien attiecinot to gan uz ielasmeitām, gan blēžiem, gan arī uz ikvienu jaunu cilvēku ar negatīvu attieksmi pret autoritātēm. Ietverot arī nozīmi "iesācējs", šis vārds savos mūzikas nozīmes sākumos tika piešķirts neprofesionālam, uz ģitāru un vokālu balstītam, ASV grupu spēlētam rokenrolam sešdesmito gadu vidū (par pankroka grupām tajā laikā tika dēvētas tādas grupas kā The Standells, The Sonics un The Seeds — grupas, kuras tagad tiek klasificētas kā garāžroks).

Pašu terminu punk mūzikas žurnāla Creem 1971. gada maija izdevumā pirmo reizi lietoja rokmūzikas kritiķis Dave Marsh, lai aprakstītu grupas ? and the Mysterians mūziku. Šo nosaukumu pieņēma daudzi rokmūzikas žurnālisti, piemēram, kritiķis un ģitārists Lenny Kaye 1972. gada albuma - antoloģijas Nuggets bukletā to attiecināja gan uz sešdesmito gadu garāžroka grupām, gan arī uz tumšāku un primitīvāku sešdesmito gadu psihedēliju. Drīz pēc tam Lenny Kaye kopā ar avangarda dzejnieci Petiju Smitu izveidoja grupu. Petijas Smitas grupa un viņas debijas albums Horses, izdots 1975. gadā, tieši iedvesmoja daudzus septiņdesmito gadu vidus pankrokerus, tātad tas ir viens no ceļiem, kā termins varēja pārvietoties uz mūziku, kas tagad ir pazīstama kā pankroks.

Papildus iedvesmai no sešdesmito gadu garage grupām, pankroka saknes stipri ietekmēja arī asais, disonējošais The Velvet Underground stils, The Who un The Rolling Stones attieksme un agresija, Mičiganas grupu The Stooges un MC5 seksualitāte, politiskā konfrontācija un vardarbība uzstāšanās laikā, Lielbritānijā pastāvošais pabroka stils un politiski noskaņotās pagrīdes grupas, tādas kā Mick Farren & the Deviants, kā arī Ņujorkas glemroka grupa New York Dolls un daži britu septiņdesmito gadu sākuma glemroka un ārtroka izpildītāji, to skaitā Deivids Bovijs, Gary Glitter un Roxy Music. Agrajā pankrokā ir saskatāma arī citu mūzikas stilu, tādu kā regejs, ska, fankmūzikas un rockabilly ietekme, pateicoties tam, ka stila tīrs definējums tad vēl nebija tā īsti radies, un grupas varēja brīvi eksperimentēt ar dažādiem mūzikas stiliem, nepazaudējot savu pankroka būtību. Kā spilgtu piemēru tam varētu minēt Ņujorkas grupu Suicide, vokālista un taustiņinstrumentālista duetu, kas savā mūzikā pilnībā iztika bez pankroka tradicionālajām ģitārām, radot oriģinālu, neatkārtojamu skanējumu.

Regeja gadījumā saikne starp šiem diviem stiliem izveidojās tik cieša gan abu kustību politisko uzskatu līdzības dēļ, gan arī tādēļ, ka Lielbritānijā tieši regejs bija tā mūzika, kas tika spēlēta dažādos pagrīdes pasākumos biežāk nekā pankroks. Tas notika vienkāršu iemeslu dēļ — pankroka ieraksti no ASV nebija viegli iegūstami, un savu pankroka ierakstu britiem tad vēl tikpat kā nebija, turpretī Jamaikas regeja un tā paveida dub ieraksti bija brīvi pieejami. Kā viens no paradoksiem bija tas, ka mūzika, kuru klubu 100 Club apmeklējošie pankrokeri (to skaitā abu slaveno grupu Sex Pistols un The Clash dalībnieki) pasūtīja dīdžejam bija nevis importētais pankroks, bet gan tieši regejs. Kā apliecinājumu regeja ietekmei pankrokā var minēt The Clash kaverversiju Junior Murvin regeja dziesmai Police and Thieves, kā arī vēlāku The Clash daiļradi (piemēram, White Man (In Hammersmith Palais) un The Guns of Brixton).

Interesanti, ka saikne ar regeju bija atgriezeniska. Slavenais regeja mūziķis Bobs Mārlijs, uzzinājis par šo jauno Lielbritānijas mūzikas kustību un tās ciešajām saitēm ar regeju, izteica jaunajām panku grupām savu atzinību, sarakstot dziesmu Punky Reggae Party, kuras vārdos pieminētas grupas The Damned, The Jam un The Clash. Pateicoties šai mūzikas kustību sadarbībai, pankroka vilnis Apvienotajā Karalistē septiņdesmito gadu beigās radīja ska atdzimšanas kustību 2 Tone, kas palīdzēja tādām ska grupām kā The Beat, The Specials, Madness un The Selecter iegūt lielu popularitāti.

Pankroks radās ne vien sociālo apstākļu dēļ. Tas radās kā atbildes reakcija pret septiņdesmitajos gados pastāvošajām populārās mūzikas tendencēm, to skaitā vieglo, virspusējo disko mūziku un rokmūziku pārņemušajām smagā metāla, progresīvā roka un arēnroka formām. Panku kultūra noliedza arī hipiju kultūras ziedu laiku atstāto muzikālo mantojumu. Tādas grupas kā Jefferson Airplane, kas bija turpinājušas darbību kopš sešdesmitajiem gadiem, panku uztverē bija kļuvušas bezjēdzīgas un bija tikai apkaunojums viņu sākotnējai radikalitātei. Ērika Kleptona parādīšanās televīzijā alus reklāmā septiņdesmito gadu vidū bieži tika minēta kā piemērs tam, kā sešdesmito gadu roka ikonas bija “pārdevušās” tai pašai sistēmai, kurai kādreiz bija sevi pretnostatījušas.

Pastāvošās kultūras kritika un revolucionāras rīcības stratēģija, radusies Eiropas situacionistu (Situationist) kustībā divdesmitā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kalpoja par iedvesmas avotu britu pankroka avangarda mākslai. Situacionisms bija pirmā mākslas kustība, kas mēģināja mākslu integrēt dzīvē pilnībā. Māksla neaprobežojās ar mākslas darbiem, tā ietvēra arī dzīvesveidu, dažādas darbības — performances, politiskos uzskatus — anarhiju. Parīzes situacionisti bija pirmie mākslinieki, kas ar savu mākslu mēģināja ietekmēt lielākas cilvēku masas, iesaistot mākslas darbus pilsētvidē. Tieši Parīzes metro bija pirmā vieta, kur parādījās sienu gleznojumi, kurus tagad pazīstam ar nosaukumu grafiti.

Situacionistu kustība Lielbritānijā nostabilizējās septiņdesmito gadu sākumā, pateicoties pilsētu iedzīvotāju vispārējai neapmierinātībai ar bezdarbu un sociālajiem apstākļiem. Situacionistu apvienību izdotās avīzes parasti pauda izaicinājumu cīnīties ar pastāvošo valsts sistēmu ar dažādiem paņēmieniem, no kuriem daži ieteicamie bija huligānisms, laupīšana un pat slepkavība. Lieki teikt, šī kustība ar saviem postulātiem neguva lielu piekrišanu, bet savā ziņā tā sagatavoja augsni panku kustībai.

Modes dizaineri Malcom McLaren un Vivienne Westwood iespaidojās no situacionistu idejām, veidojot pankroka stilu apģērbos. Galvenā apģērbu ideja bija šokēt apkārtējos, tālab tika izmantoti nacisma simboli, pornogrāfiski attēli, aizvainojoši saukļi un vēl dažādi izteiksmes līdzekļi, no kuriem kā vienu interesantu varu minēt vistu kaulu izmantošanu, veidojot uzrakstus uz apģērba. Arī jaunā stila apģērbu veikala nosaukums, proti, “Sex” bija izvēlēts, lai atstātu pēc iespējas lielāku iespaidu uz sabiedrību. Kā vienu no veidiem savas idejas izplatīšanai Malcom McLaren izveidoja grupu Sex Pistols, vienlaikus kļūstot gan par tās menedžeri, gan par stilistu, gan par tās vēstījuma sabiedrībai autoru. No situacionistu vizuālās mākslas ietekmējās arī mākslinieks Jamie Reid, kurš vēlāk veidoja Sex Pistols ierakstu vizuālo noformējumu, ieviešot grafiskajā dizainā mūsdienās ar pankroku tik ļoti asociētos nevienādo burtu salikumus.

Mūzikas virziens, kas tika apzīmēts ar vārdu punk parādījās Ņujorkā 1974. — 1976. gadā. Tas galvenokārt balstījās uz grupām, kas regulāri uzstājās klubos Max Kansas City un "CBGB", to skaitā bija tādas grupas kā Ramones, Television, Blondie, Johnny Thunders and the Heartbrakers, Richard Hell and the Voidoids, Talking Heads un Suicide. Panku nosaukums šīm grupām tika piedēvēts 1976. gada sākumā, kad pirmo reizi parādījās žurnāls Punk, kas savos rakstos ietvēra šīs jaunās grupas līdzās jau pazīstamajiem mūziķiem kā Lū Rīds (kas bija uz Punk pirmā izdevuma vāka) un Petija Smita (kas bija uz vāka otrajam izdevumam).

Tajā pašā laika posmā arī citās valstīs izveidojās grupas, kas vēlāk tika atzītas par pankroka grupām, piemēram, The Saints Brisbeinā, Austrālijā un The Stranglers un Sex Pistols Londonā. Šīs agrās grupas ar savu nelielo atbalstītāju, panku, pulku bija tieši atkarīgas no entuziastiem, kuri bija vai nu atvēruši savu klubu, vai arī organizēja koncertus citos klubos. Citos gadījumos grupas vai to menedžeri improvizēja, paši izveidojot vietas, kur uzstāties pamestās pilsētas nomales mājās vai citās izmantojamās vietās. Klubi nodrošināja jaunā stila mūziķiem gan vietu, kur uzstāties, gan arī vietu, kur satikt līdzīgi domājošos. Pazīstamākie no pirmajiem panku klubiem bija Londonas 100 Club, Ņujorkas CBGB un Holivudas The Masque.

Kamēr Londonas grupas bija spēlējušas salīdzinoši mazu lomu agrā pankroka skanējuma noteikšanā, Londonas pankroka kustība definēja un iemiesoja dumpīgo panku kultūru. Sex Pistols kļuva par panku kulta grupu, iegūstot daudzus piekritējus, kuru pamatā bija kliķe, pazīstama ar nosaukumu Bromley Contingent (pēc nomales, kur daudzi no viņiem bija uzauguši, nosaukuma), kas sekoja grupai koncertos visā valstī.

Bieži pieminēts notikums pankroka vēsturē ir Ramones koncerts Londonā. Daudzi no Apvienotās Karalistes nākotnes pankroka līderiem guva iedvesmu no šī koncerta, un Lielbritānijas pankroka kustība uzplauka visā krāšņumā. Jau 1976. gada nogalē daudzi grupas Sex Pistols fani bija izveidojuši paši savas panku grupas, tostarp The Clash, Siouxie & the Banshees, The Adverts, Generation X, The Slits un X-Ray Spex. Citas britu grupas, kas parādījās šajā mūzikas vidē, bija The Damned (pirmā Lielbritānijas pankroka grupa, kura izdeva singlu), The Jam, The Vibrators, Buzzcocks un arī atbilstoši nosauktā London.

1976. gada decembrī Sex Pistols, The Clash, The Damned un Johnny Thunders & the Heartbrakers apvienojās Lielbritānijas koncertturnejai Anarchy Tour (Anarhijas turneja) Daudzi no koncertiem tika atcelti pēc tam, kad mediju pārstāvji sāka izplatīt sensacionālus stāstus.

Pankroks akcentēja vienkāršu dziesmu muzikālo struktūru, dziesmas parasti ir īsas. Pirmais pankroka žurnāls Lielbritānijā Sniffin Glue 1977. gadā mēdza iekļaut savos rakstos zīmējumus, kuros bija attēloti trīs ģitāras akordi. Piebilde šiem attēliem bija: “Šis ir akords, šis ir cits, šis ir trešais. Tagad dibini grupu!” Panku grupu skanējums bieži bija tuvs sešdesmito gadu garāžas roka grupu skanējumam. Parastais instrumentālais sastāvs bija: bungas, viena vai divas elektriskās ģitāras ar lielu uzsvaru uz distorsijas efekta izmantošanu, basģitāra un vokāls. Pankroka dziesmas reti bija garākas par trim minūtēm, bieži — tikai deviņdesmit sekundes garas. Parasti to taktsmērs bija četras ceturtdaļas, un dziesmā tika izmantota struktūra “pantiņš—piedziedājums”.

Pankroka dziesmu vārdi pauda brīvu un izaicinošu radošo izpausmi, kā arī atsauces uz sociālajiem un politiskajiem apstākļiem, kuru pietrūka tā laika populārajā mūzikā. Dziesmu tēmas ietvēra bezdarbu, garlaicību un citus pilsētas dzīves realitātes aspektus, dažās dziesmās atklāti tika kritizēta valdība un monarhija, piemēram, Sex Pistols dziesmas God Save the Queen un Anarchy in the UK. Citas ar pankroku asociētās dziesmu tēmas iekļauj pretošanos bez domu pakļautības ideoloģijai.

• Anarcho-punk
• Crust punk
• Garāžpanks
• Glam punk
• Smagais pankroks
• Horror punk
• Kristīgais pankroks
• Nacistiskais pankroks
• Riot Grrrl!
• Skate punk
• Street punk
• Taqwacore
• Trallpunk
• Trokšņu roks

• 2 Tone
• Ķeltu pankroks
• Chicano punk
• Cowpunk
• Dance-punk
• Dedroks
• Folkpanks
• Poppanks
• Psychobilly
• Pankblūzs
• Pankmetāls
• Ska pankroks

• Panku subkultūras vēsture