Mordvija

Mordvijas Republika
Республика Мордовия Мордовия Республикась Мордовия Республиксь
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Saranska
Oficiālā valoda	krievu mokšu erzju
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Volgas
Platība
- Kopējā	26 200 km²
Iedzīvotāji
- Kopā	888 766
- Blīvums	33,9/km²
- Tautas	krievi (60,84%) mordvieši (31,94%) tatāri (5,21%)
Pilsētas	3
Rajoni	22
Mājaslapa: http://www.e-mordovia.ru/
Mordvijas Republika Vikikrātuvē

Mordvija (krievu: Мордовия, mokšu: Мордовиясь; erzju: Мордовиясь) oficiāli Mordvijas Republika (krievu: Республика Мордовия, mokšu: Мордовия Республикась; erzju: Мордовия Республиксь) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu ziemeļos, Čuvašiju ziemeļaustrumos un austrumos, Uļjanovskas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Penzas apgabalu dienvidos un Rjazaņas apgabalu rietumos.

Pēc 1241. gada Mordvijas teritorija atradās Zelta Ordas, pēc 1438. gada Kazaņas hanistes, pēc 1552. gada Krievijas caristes sastāvā.

Krievijas valdība kopš 18. gadsimta vidus veicināja mordviešu pievēršanu pareizticībai un nometināja tur krievus un citu tautību ieceļotājus. 1928. gada 16. jūlijā Krievijas PFSR sastāvā no agrāko Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu mordviešu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Mordviešu autonomo apvidu, ko 1930. gada 10. janvārī pārveidoja par Mordviešu Autonomo apgabalu, bet 1934. gada 20. decembrī — par Mordvijas APSR. Tajā atradās GULAGa nometnes, kurā bija ieslodzīti arī latviešu disidenti.

Saranska

Ardatova

Insara

Kovilkina

Krasnoslobodska

Ruzajevka

Temņikova

Mordvijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mordvija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Volgas federālais apgabals Baškortostāna Marijela Mordvija Tatarstāna Udmurtija Čuvašija Permas novads Kirovas apgabals Ņižņijnovgorodas apgabals Orenburgas apgabals Penzas apgabals Samaras apgabals Saratovas apgabals Uļjanovskas apgabals

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)