Mirāža
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par optisku parādību. Par filmu skatīt rakstu Mirāža (filma).
Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.
Vārds 'mirāža' ir cēlies no franču valodas: mirer nozīme - ielūkojies spogulī. Apzīmējums ir pilnīgi pareizs, jo šī parādība saistās gan ar atstarošanās procesu, gan ar spoguli: saules stari rada "brīnumus" jeb mirāžas.
Gaiss ir neviendabīga vide, to slāņiem ir nevienāda temperatūra, līdz ar to arī atšķirīgi blīvumi. Ja zeme ir sasilusi, tad apakšējais gaisa slānis ir daudz siltāks par pārējiem gaisa slāņiem, kas atrodas augstāk. Tāpēc saules stari, šķeļot gaisa masu, nekad neiet taisnā virzienā, bet gan izliecas. Šo procesu sauc par refrakciju.
Tādēļ priekšmetus, kas atrodas mūsu redzes laukā, mēs nekad neredzam to patiesajā veidolā. Tie it kā ir nobīdīti nedaudz sānis. Parasti novirzes ir nelielas un mēs tās neredzam. Bet, ja gaismas stari iet cauri dažāda blīvuma gaisa slāņiem, tad tāli priekšmetu mums liekas pavisam citādi - it kā pienākuši tuvāk, pacēlušies no zemes, pabīdīti sānis, izkropļoti. Šādos gadījumos mēs kļūstam par optiskas parādības - mirāžas - aculieciniekiem.
Mirāžas ir daudzveidīgas. Var būt gan vienkāršas, gan augstmirāžas, gan sānmirāžas, gan apakšmirāžas. Ja gaisa slāņiem ir dažāds blīvums, tie pārvietojas attiecībā viens pret citu un robežas starp tiem izzūd. Līdz ar to rodas apstākļi, kas liek izveidoties kustīgajai mirāžai jeb fatamorgānai, kas ir viens no sarežģītākajiem mirāžu veidiem.
Uz Zemes viena no vietām kur visbiežāk ir novērojams mirāžas, ir Mesīnas jūras šaurums Dienviditālijā. Rīta stundās, visbiežāk - saulei lecot, virs jūras šauruma augstu gaisā pēkšņi parādās teiksmainas pilis, dzīvības pilnas, cilvēki kustas, pa ielām kursē dzīvnieku karavānas,šīs ainas ilgst nelielu brīdi un pēc tam atkal izzūd.
Kad gaisa slāņi sasilst, var redzēt arī apakšmirāžas, ko var novērot Vidusāzijā, Kazahstānā, Pievolgā. Apakšmirāžas ir šķietami apgrieztu priekšmetu attēli.
Ja zemie apakšējie gaisa slāņi ir stipri aukstāki par augšējiem gaisa slāņiem, tad rodas augšmirāža, kā rezultātā attēls it kā atraujas no zemes un karājas gaisā. Priekšmeti it kā atrodas tuvāk un augstāk nekā tas ir patiesībā. Šo mirāžu var redzēt agri no rīta, pirms vēl saule ir paspējusi sasildīt zemes virsmu, no atdzišanas naktī.
Karstās vasaras dienās no jūras virsmas iztvaiko liels ūdens daudzums, kā rezultātā ūdens virsējie slāņi atdziest un gaisa temperatūra virs jūras arī pazeminās. Rodas apstākļi, kas ļauj veidoties augšmirāžai.
Sānmirāža rodas tad, kad gaisa slāņiem, kas attiecībā cita pret citu atrodas vertikālā stāvoklī, ir dažāds blīvums. Tā, piemēram, gaiss pie sasilušām klintīm un mūra sienām ir siltāks un mazāk blīvs par gaisu blakus. Tādēļ stari, ejot cauri nevienmērīgi sasilušām gaisa masām, novirzās, bet priekšmets, uz kuru mēs skatāmies, šķietami pārvietojas uz vienu vai uz otru pusi.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|