Mārtiņš Beķers

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Mārtiņš Beķers" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

Mārtiņš Beķers Personīgā informācija Dzimis 1928. gada 31. augustā Madona, Latvija Miris 2014. gada 26. jūnijā (85 gadi) Rīga, Latvija Pilsonība  Latvija

Zinātniskā darbība Zinātne Biotehnoloģija Darba vietas Rīgas Rauga rūpnīca, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte Alma mater Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Kijevas Pārtikas tehnoloģijas institūts

Mārtiņš Beķers (dzimis 1928. gada 31. augustā Madonā, miris 2014. gada 26. jūnijā Rīgā) bija Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors.

Dzimis 1928. gada 31. augustā Madonā. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātē. Strādāja Rīgas Rauga rūpnīcā un TSP Pārtikas preču rūpniecības pārvaldes konstrukciju-tehnoloģijas birojā (1953—1959), bija Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas un konstruktoru biroja galvenais inženieris (1959—1962), vēlāk LZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietnieks un Tehniskās mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs (1962—1993), līdztekus no 1972. līdz 1995. gadam bija RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes biotehnoloģijas profesors.

No 1993. līdz 1997. gadam bija LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors, vienlaicīgi arī LU profesors un Tehniskās mikrobioloģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs.^[1]

Mārtiņam Beķerim piederēja 102 PSRS autorapliecības, 10 Latvijas un 36 citu valstu patenti, savukārt publikāciju apjoms (ieskaitot tēzes) pārsniedza 580.

• M.Beķers. Piezīmes no zinātnieka dzīves. Rīga, 2006, 80 lpp.
• Bekers M., Vigants A. Production of alcohol for fuel and organic solvents. In: Encyclopedia of Life Support Systems (EOLSS), UNESCO., 2001 (angliski)
• Beķers, M., Liepiņš, G., Raipulis, J. Biotehnoloģija. Maskava: Agropromizdat, 1990. - 334 lpp. (krieviski)
• Beķers, M., Liepiņš, G., Raipulis, J. Biotehnoloģijas horizonti. Rīga: Avots, 1987. - 220 lpp.
• Beķers, M. (red) Fotosintēzes produktu transformācija. Rīga: Zinātne, 1984. - 149 lpp.
• Beķers, M., Danberga, B., Rapoports, A. Mikroorganismu anabioze. Rīga: Zinātne, 1981. - 248 lpp. (krieviski)
• Beķers, M. (red.) Mikrobās sintēzes biotehnoloģija. Rīga: Zinātne, 1980. - 350 lpp. (krieviski)
• Beķers, M. Ievads biotehnoloģijā. Rīga: Zvaigzne; 1974. - 211 lpp.

Lizīna koncentrāta, B₁₂ vitamīna koncentrāta un fruktozes polimēra — levāna tehnoloģija, kā arī polifunkcionālo pārtikas produktu ieguve.

Selekcijas ceļā iegūti mutanti, kuri sintezē l-lizīnu un akumulē B vitamīnus. Izmantojot cukurbiešu melasi, barotnē neasimilēts paliek betaīns. Iegūst sīrupveida vai pulverveida lizīna koncentrātu. Izstrādātas jaunas metodes optimizētai fermentēšanai.

Fruktozes polimēra levāna un metanola vienlaicīga ieguve saharozes barotnē ar baktērijām.

• Karotinoīdu ieguve ar raugu.
• Fermentu preparātu ieguve.
• Augu olbaltumvielu ieguve no augu zaļās masas sulas, to fermentējot anaerobos apstākļos.
• Fermentēšanass modernizēšana un aparatūra to realizēšanai.
• Izstrādes par biodegvielas ieguvi. Bioetanola ieguve pēc div-produktu shēmas ar saharozes substrātiem, izmantojot baktērijas.
• B₁₂ vitamīna koncentrāta ieguves tehnoloģija no rūgšanas rūpniecības šķidrajiem blakus produktiem termofilās metānrūgšanas ceļā.^[1]

1999.g. A/S „Rīgas piena kombinātā” uzsākta polifunkcionāla produkta – „Auzu-bio-lakto” ražošana. A/S „Latvijas balzams” realizēta viskija ražošana.

• Pneimatiskā kalte un viskija tehnoloģija.
• Augļu un sakņu pulvera tehnoloģija.
• Polifunkcionāla produkta „Auzu biolakto” ieguves tehnoloģija. Produkta sastāvā ir probiotiskās baktērijas, pārtikas šķiedrvielas, antioksidanti un vitamīni, kā arī augu lipīdi, bet nav holesterīna un dzīvnieku tauku.^[1]

• LZA korespondētājloceklis, 1973. - 1978. g.
• LZA akadēmiķis, 1978. g.
• LLU goda doktors, 1989. g.
• Latvijas lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas loceklis, 1993. g.
• Latvijas valsts prēmijas, 1965. g. un 1980. g.
• LZA A. Kirhenšteina prēmija 1986. g. un H. Skujas balva, 1997. g.
• LPSR nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, 1978. g.
• PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes medaļas (2 zelta un 3 sudraba)
• Vissavienības mikrobiologu biedrības goda biedrs
• LZA Prezidija prēmijas (4)
• LZA Lielā medaļa par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisku procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā, 2000. g.
• LZA un A/s Aldaris balva, 2000. g.
• Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, 2000. g.
• LV Triju Zvaigžņu ordenis, 2003. g.
• Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Jāņa Āboliņa balva par ieguldījumu jaunu funkcionālu pārtikas produktu ieguves tehnoloģiju izpētē, 2006. g.
• Latvijas universitātes Gada balva zinātnē par zinātniskās skolas izveidošanu, 2007. g.^[1]

• CV Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā