Litosfēra
Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis. Uz Zemes litosfēra iekļauj Zemes garozu un mantijas augšējo daļu virs Mohorovičiča robežas. Zem litosfēras atrodas astenosfēra, kas ir viskozāka, karstāka un dziļāk esoša mantijas augšējā daļa. Litosfēras - astenosfēras robeža atrodas aptuveni tādā dziļumā, kur sākas mantiju veidojošo iežu kušana. Uzskata, ka laika gaitā, atdziestot Zemei, litosfēra kļūst biezāka.
Lūzumu, subdukcijas un riftu zonas sadala litosfēru tektoniskajās plātnēs, kuras lēni pārvietojas attiecībā viena pret otru. Šo litosfēras plātņu kustību pēta plātņu tektonika.
Ar litosfēru ir saistītas arī katastrofālas parādības un vielu apmaiņa ar citām Zemes sfērām. Litosfēras virspusē veidojas augsne, un tā kalpo kā pamatne, uz kuras attīstās augi, dzīvnieki un notiek cilvēku dzīve.[1]
Koncepciju par litosfēru kā Zemes cieto ārējo slāni virs viskozākās astenosfēras attīstīja britu ģeologs Dž. Barels (J. Barrell) ap 1914. gadu.
Okeāniskā un kontinentālā litosfēra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zemes ārējā slāņa iedalījums litosfērā un astenosfērā ir balstīts uz fizikālām īpašībām, kamēr cits Zemes ārējā slāņa iedalījums Zemes garozā un mantijā vairāk balstīts uz ķīmiskajām īpašībām. Tomēr līdzīgi, kā Zemes garozu, arī litosfēru var nosacīti iedalīt okeāniskajā un kontinentālajā (sk. Kontinentālā Zemes garoza un Okeāniskā Zemes garoza). Zem okeāniem litosfēra ir ap 70 km bieza un zem kontinentiem - ap 150 km bieza - pēdējā gadījumā litosfēru veido ap 50 km biezs Zemes garozas slānis un ap 100 km biezs mantijas slānis.
Okeāniskā litosfēra sastāv no mafiskas Zemes garozas un ultramafiskas mantijas daļas - tā ir ievērojami blīvāka nekā kontinentālā litosfēra. Okeāniskā litosfēra, paejot laikam un tai attālinoties no vidusokeāniskās grēdas kļūst aizvien blīvāka. Sākotnēji vairākus desmitus miljonu gadu tā ir vieglāka par astenosfēru, taču tad kļūst smagāka. Šī gravitācijas nestabilitāte tiek novērsta subdukcijas zonās, kur okeāniskā litosfēra iegrimst zem citas plātnes.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Z. Melbārde, M. Rozīte, L. Zelča. "Pasaules Ģeogrāfija vidusskolai 1.daļa". Zvaigzne ABC, 2009. gads. ISBN 978-9984-40-811-8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Litosfēra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|