Leāles pils

Koordinātas: 58°41′40″N 23°50′20″E / 58.69444°N 23.83889°E / 58.69444; 23.83889

Leāles pils (vācu: Bischofsburg Leal) jeb Lihulas bīskapa pils (igauņu: Lihula piiskopilinnus) bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas. Pirmā Igaunijas bīskapa Turaidas Teoderiha rezidence, vēlāk Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pirmā galvaspilsēta.

No 1238. gada Leāles pils bija sadalīta divās vienādās bīskapa un ordeņa daļās. Bīskapa daļā bija vārtu tornis. Dienvidu pusē cietoksni ieskāva grāvji un divas priekšpilis.

2011. gadā Lihulas pilskalnā iekarotajā Ridalas zemē apmetās pirmais Igaunijas bīskaps Turaidas Teoderihs. Pēc bīskapa Teoderiha nogalināšanas 1219. gadā Livonijas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens panāca sava brāļa Hermaņa apstiprināšanu Igaunijas bīskapa amatā. 1220. gadā bīskapa pili iekaroja zviedru karalis Juhans Sverkersons, kuru drīz vien padzina sāmsalieši. 1234.-1251. gadā tā bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pirmā rezidence, pēc 1238. gada pusi no pils nodeva Livonijas ordenim. Domājams, ka cietokšņa tiešā tuvumā no 1275. līdz 1285. gadam tika uzcelts cisterciešu klosteris. Jurģa nakts sacelšanās laikā to aplenca igauņu karaspēks.

Livonijas kara laikā 1560. gadā Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirka Dānijas karalis. 1562. gadā Leāles pili iekaroja zviedri, bet 1576. gadā Maskavijas karaspēks. Karadarbības laikā pili nopostīja un vairs neatjaunoja. 1582. gadā Jamzapoļskas miera līguma tekstā Leāles pils tika dēvēta par Лиховер (Ликоверж) vai Леаль. Pēc kara beigām Leāles pils nonāca Zviedru Igaunija sastāvā. Lielais Ziemeļu karš 1710.-1711. gadā izraisīja mēra epidēmiju, kurā nomira ap 90% Lihulas iedzīvotāju. Tikai pēc 1820. gada atjaunojās saimnieciskā dzīve, tika uzcelta grezna muižas kungu māja klasicisma stilā.