Krāmera papagailis

Krāmera papagailis Psittacula krameri (Scopoli, 1769)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
Virsdzimta	Papagaiļu virsdzimta (Psittacoidea)
Dzimta	Vecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae)
Apakšdzimta	Psittaculinae
Ģints	Psittacula
Suga	Krāmera papagailis (P. krameri)
Izplatība
Krāmera papagailis Vikikrātuvē

Krāmera papagailis (Psittacula krameri) jeb gredzenkakla papagailis ir papagaiļveidīgo pārstāvis, kas mitinās tropu mežos Āfrikā un Āzijā. Šie putni viegli piemērojas dažādiem apstākļiem un ir iecienīti zoodārzu iemītnieki un māju lutekļi.

Sugas latīniskais nosaukums ir par godu austriešu 18. gadsimta naturālistam Vilhelmam Krāmeram.

Apspalvojums spilgti zaļš. Aste gara un smaila, augšpuse zilganzaļa. Knābis spilgti sarkans. Tēviņa raksturīgākā pazīme ir melns un rožaini sārts gredzens ap kaklu, kas izveidojas trīs gadu vecumā. Garums 38 - 42 cm, no tiem astes garums 25 cm.

Krāmera papagaiļa dabiskā vide ir Āfrikas un Āzijas zemieņu tropu reģioni, Himalaju kalnu pakājē šie putni sastopami līdz apmēram 1600 metriem virs jūras līmeņa. Nelielas populācijas dzīvo Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē un citviet Rietumeiropā, pārsvarā lielajās pilsētās, kā arī Savienotajās Valstīs, Izraēlā, Austrālijā, Turcijā, Japānā, Dienvidāfrikā.

Dod priekšroku skrajiem, nevis bieziem mežiem. Sastopams arī ēku tuvumā pilsētās, kur ceļ ligzdas parkos. Ja neatrod atbilstošus lapu kokus, ligzdo pamestās mājās, drupās vai pat plaisās mūru sienās. Šīs sugas spēju pielāgoties apstākļiem apstiprina Eiropā savvaļā dzīvojošās populācijas — tās izveidojuši brīvībā izbēguši putni.

Krāmera papagailis bieži apvienojas baros, lai justos drošāk. Barā ir vieglāk pamanīt briesmas, un nereti aizsargāties. Piemēram, ja gaisā pēkšņi parādās vanags vai kāds cits plēsējs, papagaiļu bars, enerģiski vēzējot spārnus un spalgi kliedzot, cenšas padzīt svešinieku. Vakaros pirms aizmigšanas papagaiļi apvienojas baros, kuros var būt pat vairāki simti putnu.

Dzīves ilgums vairāk par 10 gadiem.

Krāmera papagailis ir ļoti izturīgs lidotājs, taču visbiežāk uzturas nelielā teritorijā, ja atrod tajā pietiekami daudz augļu un sēklu. Tāpat izmanto uzturā pumpurus, riekstus, dārzeņus un ogas.

Šie putni dodas baroties vairākas stundas pēc saullēkta. Bieži augļu vākšanas laikā sastopas ar pērtiķiem, taču, tā kā ēd augļus, kas atrodas zara galā, nerada pērtiķiem konkurenci.

Bieži apskrubina ziedlapas, lai piekļūtu nektāram, kas ir zieda kausiņā. Sausajos reģionos, kur trūkst barības, izmanto to pilnībā. Ogu pietur ar kāju pie knābja, apgrauž mīkstumu, pēc tam izknābā sēklas. Savukārt vietās, kur ir barības pārpilnība, Krāmera papagaiļi parasti uzvedas ļoti "nesaimnieciski"— katrā ogā ieknābj divas trīs reizes, pēc tam nomet zemē.

Ļoti ciena saldus augļus, kas aug kokos, piemēram, vīģes un dateles. Augļu dārzi šim putnam ir īsta paradīze. Dārznieki uzskata gredzenkakla papagaili par kaitnieku arī tādēļ, ka šie putni apskrubina saasnojušos augus.

Dzimumgatavību 2 gadu vecumā. Sāk meklēt partneri ilgi pirms ligzdošanas sākuma. Pāri parasti paliek kopām visu mūžu. Ligzdošanas perioda sākumā putni parasti izvairās no citiem putniem un uzturas sava dobuma tuvumā.

Riesta laikā tēviņš, lai iepatiktos partnerei, vairākas dienas iztaisnojies staigā pa zaru. Mātīte gatavību pāroties izrāda, nekustīgi sēžot ar nolaistiem spārniem. Abi partneri viens otru tīra ar knābi. Tēviņš mātītei nes dažādus gardumus, bet mātīte klusu čiepst.

Mātīte parasti izdēj četras baltas olas, bet visbiežāk izdodas izaudzē tikai divus putnēnus. Pārējie kļūst par upuri čūskām vai plēsīgiem putniem. Abi vecāki rūpējas par pēcnācējiem pat tad, kad mazuļi jau prot lidot.

Vecāki sāk barot savus putnēnus, pirms tie pilnībā atbrīvojušies no čaumalas. Saviem pēcnācējiem nes barību trīs reizes dienā. Putnēnus baro tieši no guzas — ar mīkstām, nedaudz sagremotām sēklām.

Jaunie putnēni kļūst patstāvīgi tikai pēc apmēram sešiem mēnešiem, kad tiem izaug pieaugušu putnu spalvas.

Krāmera papagailim ir četras pasugas, divas Āfrikas un divas Āzijas;

• Āfrikas Krāmera papagailis (P. k. krameri) - nominālpasuga, dzīvo Āfrikā Gvinejā, Senegālā un Mauritānijas dienvidos, austrumos līdz Ugandai, Sudānas dienvidiem un Ēģiptei. Kā invazīva suga arī Izraēlā.
• Abesīnijas Krāmera papagailis (P.k. parvirostris) - dzīvo Somālijas ziemeļrietumos, Etiopijas ziemeļos.
• Indijas Krāmera papagailis (P. k. manillensis) - dzīvo Indijas dienvidos. Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Lielbritānijā mītošās populācijas bieži tiek raksturotas kā šai pasugai piederošas.
• Boreālais Krāmera papagailis (P. k. borealis) - dzīvo Bangladešā, Pakistānā, Indijas ziemeļos, Nepālā, Mjanmā. Izplatījusies līdzīgi Indijas pasugai.

Āfrikas un Āzijas pasugām tuvi radniecisks ir Maurīcijas gredzenkakla papagailis (Psittacula echo), kas iespējams būtu klasificējams kā Krāmera pasuga.

Šīs sugas populācija ir nemainīga vai pat nedaudz palielinās.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāmera papagailis

• Psittacula krameri BirdLife International, Sarkanā grāmata