Kasandrs

Kasandrs (grieķu: Κάσσανδρος, Kassandros, ap 350. gadu p.m.ē.—297. gads p.m.ē.) bija viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem un diadohiem (pēctečiem), kurš pēc Aleksandra nāves kļuva par Maķedonijas ķēniņu.^[1] Viņš bija Antipatra, Maķedonijas reģenta Aleksandra Lielā iekarojumu laikā, dēls, un viņa karjera bija cieši saistīta ar cīņām par varu, kas sākās pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē.

Pēc Aleksandra nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās Kasandrs spēlēja nozīmīgu lomu. Viņš ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par Maķedonijas ķēniņu 305. gadā p.m.ē. Lai nostiprinātu savu varu, Kasandrs izrādīja nežēlību, pavēlot nogalināt Aleksandra sievu Roksanu un viņa dēlu Aleksandru IV, tādējādi iznīcinot Aleksandra Lielā tiešo pēcnācēju līniju.

Kasandrs arī dibināja jaunas pilsētas, no kurām slavenākā ir Saloniki, kuru viņš nosauca par godu savai sievai Tesalonikai, Aleksandra Lielā pusmāsai. Viņš bija pretrunīgi vērtēta persona, kurš, lai gan veiksmīgi pārvaldīja Maķedoniju un nostiprināja savu varu, ir plaši pazīstams ar savu cietsirdību pret Aleksandra ģimeni un asajām varas cīņām. Viņa nāve 297. gadā p.m.ē. izraisīja turpmāku cīņu par Maķedonijas troni, kas noveda pie vēl lielāka haosa diadohu laikmetā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kasandrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)