Karloss Kameni

Karloss Kameni

Kameni 2009. gadā
Personas dati
Pilns vārds	Idriss Karloss Kameni
Dzimis	1984. gada 18. februārī (40 gadi)
Dzimšanas vieta	Duala, Kamerūna
Augums	184 cm
Sporta veids	futbols
Pozīcija	Vārtsargs
Kluba informācija
Klubs	Antequera
Numurs	8
Jauniešu klubi
1995–2000	Kadji Sports
Profesionālie klubi (dati uz 28.01.2024.)
Sezonas	Klubs	Sp†	(v)†
2000–2004	Le Havre	2	(0)
2002–2003	→  Saint-Étienne	0	(0)
2004–2012	Espanyol	222	(0)
2012–2017	Málaga	113	(0)
2017–2019	Fenerbahçe	9	(0)
2021–2022	Arta/Solar7	20	(0)
2022–2023	Santa Coloma	7	(0)
2023–	Antequera	3	(0)
Nacionālā izlase
1999	Kamerūna U20	3	(0)
2000	Kamerūna U23	3	(0)
2001–2019	Kamerūna	71	(0)
Apbalvojumi Pārstāvot:  Kamerūna Vīriešu Futbols Zelts 2000
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Idriss Karloss Kameni (franču: Idriss Carlos Kameni; dzimis 1984. gada 18. februārī) ir Kamerūnas futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā.

Savu karjeras lielāko daļu pavadījis Spānijā. Ar Espanyol komandu astoņu sezonu laikā piedalījies 229 La Liga mačos. Spēlējis arī Francijā un Turcijā.

Kamerūnas futbola izlases sastāvā debitējis 2001. gadā. Piedalījies 2002. un 2010. gada FIFA Pasaules kausā. Ieguvis zelta medaļu 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī uzvarējis 2002. gada Āfrikas Nāciju kausā.

Kameni dzimis Dualā, pirmo reizi uzmanību izpelnījās, kad 16 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kurš izcīnījis olimpisko zelta medaļu 2000. gadā.^[1] Tādējādi viņš pārcēlās uz Francijas klubu Le Havre AC, taču viņš nespēja ielauzties pamatsastāvā un visu laiku palika rezervē, turklāt tika izīrēts AS Saint-Étienne un tur arī neieguva spēles laiku. 2001. gadā viņš tika saistīts ar pāreju uz Juventus FC,^[2] bet no tā nekas nesanāca.

Kameni gandrīz pievienojās Premjerlīgas komandai Vulverhemptonas "Wanderers" uz īri 2003.–2004. gada sezonā, taču darījums izjuka pēc tam, kad viņam netika piešķirta Apvienotās Karalistes darba atļauja.^[3]

20 gadus vecais Kameni 2004. gada jūlijā parakstīja līgumu ar Spānijas komandu RCD Espanyol par 600 000 ASV dolāru^[4] un kļuva par pirmo izvēli otrajā gadā klubā, uzvarot Copa del Rey kā aizstājējs Gorkam Iraisosam, kurš spēlēja starta sastāvā La Liga. 2006.–2007. gada kampaņā bija otrādi: Kameni bija starta spēlētājs, bet Iraisoss tika izvēlēts katalāņu kluba UEFA kausa finālspēlē.^[5] 2006. gada sākumā klubs aizliedza divus līdzjutējus par rasistisku vardarbību pret spēlētāju.^[6]

2008.–2009. gada sezonā, kura bija saspringta "Espanyol" komandai, kas ilgu laiku ierindojās pirmajā trijniekā, Kameni piedzīvoja divus incidentus: pirmkārt, viņam bija gandrīz fiziska konfrontācija ar līdzjutēju (kurš pirmais apvainoja spēlētāju) pēc treniņa janvārī,^[7] pēc tam maijā treniņā kāvās ar komandas biedru Gregorī Beranžē.^[8] Par spīti tam, viņš joprojām piedalījās 37 no 38 līgas spēlēm, būdams svarīgs spēlētājs savas komandas izdzīvošanai augstākajā līgā, kā arī laboja sava tautieša Tomasa N'Kono rekordu, neielaižot vārtus 498 minūtes.^[9]

Pēc vēl divām sezonām kā starta spēlētājs, Kameni tika pazemināts līdz trešajai izvēlei 2011.–2012. gada sezonā, argentīnietim Maurisio Početino joprojām esot "Espanyol" galvenajam trenerim.^[10] 2012. gada 13. janvārī viņš pārcēlās uz Málaga,^[11] debitējot līgā 25. martā pēc tam, kad pirmajā puslaikā nomainīja savainoto Villiju Kavaljero, izbraukumā ar 2:1 uzvarot savu bijušo komandu un sev atvēlētajā laikā laukumā nosargāja vārtus neskartus.^[12]

Kameni kļuva par starta sastāva spēlētāju pēc tam, kad Kavaljero devās uz Manchester City. 2015. gada 26. septembrī spēlē, kurā Madrides "Real" izdarīja 31 sitienu, viņš Santjago Bernabeu stadionā nospēlēja neizšķirti 0:0.^[13] Nākamajā spēļu kārtā viņš kļuva par pirmo kluba vārtsargu, kurš atdevis rezultatīvu piespēli Spānijas augstākajā līgā, kad Čārlzs Diašs de Oliveira guva otros no saviem trim vārtiem, uzvarot mājās ar 3:1 pret Real Sociedad.^[14]

2016. gada 2. martā Kameni dīvainā kārtā ielaida bumbu savos vārtos, mājās zaudējot ar 1:2 pret Valencia CF.^[15] Trīs dienas vēlāk pret Deportivo de La Coruña viņš savainojuma dēļ bija jānomaina neilgi pirms puslaika un mačs noslēdzās ar 3:3.^[16]

2016. gada 19. novembrī Kameni nospēlēja neizšķirti 0:0 pret FC Barcelona.^[17]

2017. gada jūlijā Kameni parakstīja trīs gadu līgumu ar Turcijas klubu Stambulas "Fenerbahçe".^[18] Viņš debitēja Süper Lig 17. septembrī, saņemot brīdinājumu spēles beigās, zaudējot Alanyaspor ar 4:1 izbraukumā.^[19]

Kameni pēc abpusējas vienošanās atstāja klubu 2019. gada 28. augustā.^[20][21]

2021. gada aprīlī 37 gadus vecais Kameni pievienojās Aleksam Songam Džibutijas klubā Arta/Solar7.^[22] 2022. gada augustā viņš atkal mainīja komandas un valstis, parakstot līgumu ar UE Santa Coloma Andoras Primera Divisió.^[23]

Kopš 17 gadu vecuma Kameni ir Kamerūnas izlases dalībnieks, un viņš bija valstsvienības sastāvā 2002., 2004., 2006. un 2008. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, startējot visos turnīros, izņemot pirmo. Viņš bija pirmās izvēles vārtsargs, kad viņa valsts ieņēma otro vietu 2003. gada FIFA Konfederāciju kausa izcīņā.

2002. gadā 18 gadu vecumā Kameni tika izvēlēts Kamerūnas 23 spēlētāju izlasē 2002. gada FIFA Pasaules kausā. Viņš tika atzīts par labāko Āfrikas vārtsargu 2006.–2007. gadā^[24] pēc tam, kad iepriekšējā sezonā ieņēma otro vietu šajā ziņā.

Kameni tika izvēlēts arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņai Dienvidāfrikā un daudzi futbola apskatnieki domāja, ka viņš būs starta sastāvā. Tomēr viņš palika uz rezervistu soliņa, jo treneris Pols Le Gvens deva priekšroku Suleimanu Hamidu un valstsvienība bija pirmā komanda, kas tika izslēgta no turnīra pēc visu trīs grupas spēļu zaudēšanas.^[25][26]

2015. gada 27. oktobrī, vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad Kameni tika izslēgts no atlases par "mēģināšanu organizēt nekārtības", jaunais galvenais treneris Folkers Finke izsauca Kameni uz spēli pret Nigēru 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā.^[27][28]

Kameni vecākais brālis Maturins arī bija futbolists un vārtsargs.^[29]

Espanyol

• Spānijas Karaļa kauss: 2005–06^[30]
• UEFA kausa finālists: 2006–07^[31]

Arta/Solar7

• Džibuti Premjerlīga: 2021–22^[32]
• Džibuti kauss: 2022

Kamerūna U23

• Vasaras olimpiskās spēles zelta medaļa: 2000^[33]

Kamerūna

• Āfrikas Nāciju kauss: 2002^[34]
• FIFA Konfederāciju kauss: 2003^[35]

Individuālie

• Málaga CF gada labākais spēlētājs: 2014–15^[36]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karloss Kameni.

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• WorldFootball profils (angliski)
• Soccerbase spēlētāja profils (angliski)
• Soccerway profils (angliski)
• National-Football-Teams profils (angliski)
• Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
• FBref spēlētāja profils (angliski)

s d l Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs 1900 —  Upton Park F.C. (Bakenhems, Beridžs, Čalks, Džonss, Goslings, Heslems, Kvošs, Nikolass, Spekmens, Tērners, Zīlijs) (Lielbritānija) 1904 —  Kanāda (Dakers, Džonsons, Freizers, Gurlejs, Hendersons, Holls, Kraistmens, Leins, Lintons, Makdonalds, Stīps, Teilors, Tvaitss) (Kanāda) 1908 —  Lielbritānija (Beilijs, Berijs, Čepmens, Korbets, Hants, Herdmens, Houkss, Pērnels, Smits, Steplijs, Vudvards) (Lielbritānija) 1912 —  Lielbritānija (Berijs, Bērns Brebners, Dainss, Hanijs, Hors, Knaits, Litlvorts, Makvairters, Stempers, Šarps, Voldens, Vraits, Vudvards) (Lielbritānija) 1920 —  Beļģija (Bailjū, Bastēns, Bragārs, Bī, Ebdēns, Fīrenss, Hanss, Kopē, Hēge, Larno, Mušs, Niso, Svartenbrūkss, Verbēks) (Beļģija) 1924 —  Urugvaja (Andrade, Arispe, Čapara, Ečegojens, Gerra, Kaselja, Masali, Naja, Nasasi, Petrons, Romano, Saldombide Sea, Sibeči, Singone, Skarone, Somma, Tomasina, A. Urdinarāns, S. Urdinarāns, Uriarte, Vidals) (Urugvaja) 1928 —  Urugvaja (Andrade, Anselmo, Arispe, Arremons, Bartibass, Batiņani, Borhass, Fernandess, Figeroa, Gestido, Kampolo, Kanavesi, Kastro, Masali, Sea, Melonjo, Nasasi, Petrone, Pīriss, Skarone, Tehera, Urdinarāns) (Urugvaja) 1936 —  Itālija (Baldo, Bertoni, Bjadži, Foni, Frosi, Gabrioti, Kapelli, Igo Lokatelli Lokatelli, Marčīni, Negro, Pičīnī, Rava, Skarabello, Venturini) (Itālija) 1948 —  Zviedrija (Andersons, Grens, Kārlsons, Leanders, Lindbergs, Līdholms, Nilsons, B. Nordāls, G. Nordāls, K. Nordāls, Rosengrens, Svensons) (Zviedrija) 1952 —  Ungārija (Budajs, Buzānski, Božiks, Cibors, Čordāšs, Dalnoki, Grošičs, Hidegkuti, Kočišs, Kovāčs, Lantošs, Lorānts, Palotāšs, Puškāšs, Zakariāšs) (Ungārija) 1956 —  Padomju Savienība (Bašaškins, Beca, Beļajevs, Iļjiņs, Isajevs, Ivanovs, Jašins, Kuzņecovs, Masļonkins, Neto, Ogonkovs, Paramonovs, Porkhunovs, Razinskis, Rižkins, Saļņikovs, Simonjans, Strelcovs, Tatušins, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1960 —  Dienvidslāvija (Ankovičs, Bego, Durkovičs, Galičs, Jusufi, Knezs, Kostičs, Kozlina, Maravičs, Matušs, Nikoličs, Perušičs, Roganovičs, Sombolacs, Šoškičs, Takačs, Vidiničs, Žanetičs) (Dienvidslāvija) 1964 —  Ungārija (Bene, Černajs, Farkašs, Gelejs, Ihāšs, Katona, Komora, Nogrādi, Novāks, Orbāns, Palotajs, Šentmihaļi, Šepesi, Varga) (Ungārija) 1968 —  Ungārija (Bašti, A. Dunajs, L. Dunajs, Nosko, Novāks, Fatērs, Fazekašs, Juhāšs, Keglovičs, Kočišs, Menčels, Naģi, Pānčišs, Sārkozi, Šalajs, Zoltāns Šarka, Šūcss) (Ungārija) 1972 —  Polija (Ančoks, Cmikjēvičs, Deina, Gadoča, Gorgons, Gūts, Kmečiks Kostka, Kraska, Lato, Ļubanskis, Maščuks, Markss, Ostafinskis Šimanovskis, Šeja, Rišards Šimčaks, Šoļtisiks) (Polija) 1976 —  Austrumvācija (Branšs, Dorners, Grapentīns, Groblers, Hāfners, Heidlers, Hofmans, Kiše, Krogs, Kurbjuveits, Lauks, Lēve, Rīdels, Rīdigers, Šāde, Vēbers, Veize) (Austrumvācija) 1980 —  Čehoslovākija (Bergers, Kunzo, Lička, Macela, Mazura, Nemecs, Netolička Pokluda, Radimecs, Rigels, Rots, Semans, Svoboda, Šreiners, Štambahrs, Vāclavičeks, Vīzeks) (Čehoslovākija) 1984 —  Francija (Aijašs, Bensūsāns, Bibārs, Bižotā, Brisons, Garands, Kibainess, Ksuerebs, Lakombs, Lemults, Rors, Rusts, Senaks, Tuvenels, Turē, Zanons, Žanols) (Francija) 1988 —  Padomju Savienība (Borodjuks, Čeredņuks, Dobrovolskis, Fokins, Gorlukovičs, Janonis, Ketašvili, Harine, Jarovenko, Kuzņecovs, Losevs, Ļutji, Mihailičenko, Narbekovas, Ponomarjovs, Prudņikovs, Savičevs, Skljarovs, Tatarčuks, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1992 —  Spānija (Alfonso, Amaviska, Bergess, Enrike, Fernandess, Ferrers, Gvardiola, Hernandess, Himeness, Kiko, Lasa, Lopess, Kanjisaress, Manharīns, Paki, Pinilja, Solers, Solosabals Vidals, Villabona) (Spānija) 1996 —  Nigērija (Amokači, Amunike, E. Babajaro, S. Babajaro, Babangida, Džozefs, Fatusi, Ikpeba, Kanu, Lavals, Obiekvu, Obafemi, Okečukvu, Okoča, Olise, Oparaku, Oruma, Vests) (Nigērija) 2000 —  Kamerūna (Abanda, Alnudži, Bekono, Bo, Branko, Epalle, Eto'o, Kameni, Lorēns, M'bami, M'Boma, N'Goms Kome, Mejongs, Mimpo, Nguimbats, Sufo, Vomē, Žeremi) (Kamerūna) 2004 —  Argentīna (Ajala, Burdiso, D'Alesandro, Delgado, Fernandess, Figeroa, K. Gonsaless, Gonsaless, Gonsaless, Heince, Kavaljero, Koločīni, Lukss, Maskerano, Medina, Rodriges, Rosaless, Saviola, Tevess) (Argentīna) 2008 —  Argentīna (Agvero, Akosta, Banega, Bonanote, Di Marija, Fasio, Gago, Garajs, Lavedzi, Maskerano, Mesi, Monsons, Navarro, Pareha, Rikelme, Romero, Savaleta, Sosa, Ustari) (Argentīna) 2012 —  Meksika (Akino, Arauho, Čavess, Enrikess, Errera, Fabjans, I. Himeness, R. Himeness, Korona, Kortess, Mjers, Peralta, Ponse, Rejess, Rodrigess, Salsido, Santoss, Vidrio) (Meksika) 2016 —  Brazīlija (Andersons, Augustu, Barbosa, Douradu, Furtadu, Garsija, Kaju, Luans, Maija, Markiņoss, Neimars, Rafiņa, Santušs, Uilsons, Vevertons, Volass, Zeka, Žezuss) (Brazīlija) 2020 —  Brazīlija (Alviss, Antoni, Arana, Brennu, Enrike, Fukss, Gimarešs, Grasa, Karluss, Klaudinjo, Kuņa, Luiss, Lukao, Malkolms, Martinelli, Meninu, Nino, Paulinjo, Reiners Hesuss, Rišarlisons, Santušs, Vinisiuss) (Brazīlija) 2024 —  Spānija (Tenass, Garsija, Iturbe, Pubiļs, Miranda, Garsija, Kubarsi, Pačeko, Gutjerress, Moskvera, Huanlu, Barrjoss, Turrjentess, Baena, Oross, Bernabe, Lopess, Ruiss, Lopess, Gomess, Omorodions, Kameljo) (Spānija) Neoficiālās olimpiskās spēles 1906 — Dānija (Andersens, Andersens, Buhvalds, Ferslevs, Frederiksens, Herups, Lindgrens, Nīlsens, Pedersens, Pedersens, Rambušs, Rasmusens (Dānija)