|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
Viduslaiku filozofija, renesanses filozofija
|
| Alma mater
|
Heidelbergas Universitāte, Padujas Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Alberts Lielais, Akvīnas Toms, Bonaventura, Platons, Aristotelis, pitagorisms, Meistars Ekharts, Pseidodionīsijs Areopagīts, Prokls, Plotīns, Joans Skots Eriugena, Raimunds Lullijs
|
| Ietekmējis
|
Džovanni Piko della Mirandola, Džordāno Bruno, Gotfrīds Leibnics, Karls Jasperss, Harijs Mulišs
|
| Valoda
|
latīņu valoda
|
|
Kūzas Nikolajs (latīņu: Nicolaus Cusanus, vācu: Nikolaus von Kues), īstajā vārdā Nikolauss Krebss (vācu: Nicolaus Krebs, dzimis 1401. gadā, miris 1464. gada 11. augustā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, 15. gadsimta domātājs, filozofs, teologs, matemātiķis, jurists, astronoms.
Būdams viens no pirmajiem vācu zemju renesanses humānisma pārstāvjiem, Kūzas Nikolajs aktīvi iesaistījās baznīcas politikā. Piedalījās Bāzeles koncilā, 1450. gadā tika iecelts par Briksenes bīskapu, bet 1459. gadā kļuva par Pāvesta valsts ģenerālvikāru. Filozofijā turējās neoplatonisma pozīcijās un savas idejas smēlās gan no antīkās, gan viduslaiku filozofijas. Proponēdams idejas par pasaules dažādības harmoniju caur Dievu, nonāca pie tolaik neparastiem secinājumiem par reliģisko toleranci. Atzina zināšanu papildināšanu caur eksperimentiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kūzas Nikolajs.
