Justīns Marcinkevičs (lietuviešu: Justinas Marcinkevičius; dzimis 1930. gada 10. martā, miris 2011. gada 16. februārī) bija lietuviešu rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un tulkotājs, viens no izcilākajiem 20 gadsimta nogales un 21 gadsimta sākuma lietuviešu dzejniekiem,[1] viens no pirmajiem Lietuvas vēstures gaismā cēlājiem padomju laikos.[2]
Dzimis 1930. gada 10. martā, 1954. gadā beidzis lituānistikas studijas Viļņas universitātē. Lietuvas literatūras zelta fondā ierakstīta viņa poētiskā dramatiskā triloģija "Mindaugs" (1968), "Katedrāle" (1971) un "Mažvīds" (1977), kas padomju laikos deva lietuviešu tautai svaigu dzīvības elpu. Minēto triloģiju latviski tulkojusi Daina Avotiņa. Dzejnieks apbalvots ar Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina I un III pakāpes ordeni un Vītauta Dižā ordeni, 1998. gadā viņam piešķirta Baltijas Asamblejas balva literatūrā.[3]
2010. gada 7. decembrī viņš pakrita savas daudzstāvu mājas kāpņutelpā.[4] Viļņas universitātes slimnīcā viņam tika veikta sarežģīta neiroķirurģiska operācija, un, 2011. gada janvārī mediji ziņoja, ka viņa veselības stāvoklis sācis nedaudz uzlaboties, tomēr dzejnieks neatlaba.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Justīns Marcinkevičs.
