Jūrascūciņas
| Jūrascūciņas Cavia (Pallas, 1766) | |
|---|---|
 Brazīlijas jūrascūciņa (Cavia aperea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Virsdzimta | Jūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea) |
| Dzimta | Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) |
| Apakšdzimta | Jūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae) |
| Ģints | Jūrascūciņas (Cavia) |
 Jūrascūciņas Vikikrātuvē | |
Jūrascūciņas (Cavia) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) ģints. Par spīti nosaukumam, jūrascūciņām nav nekāda sakara nedz ar cūkām, nedz ar jūru. Šajā ģintī ietilpst 9 sugas, no kurām visbiežāk sastopamā ir parastā jūrascūciņa (Cavia porcellus), kas ir svarīgs gaļas dzīvnieks, ko izmanto pārtikā Dienvidamerikā un kas ir populārs mājdzīvnieks Eiropā un Ziemeļamerikā.
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrascūciņas savvaļā ir sastopamas tikai Dienvidamerikā: Kolumbijā, Venecuēlā, Bolīvijā, Brazīlijā un Argentīnā. Tās var sastapt klinšainos apvidos, savannā, teritorijās, kas pieguļ mežiem, kā arī purvos. Tās dzīvo baros, kas sastāv no apmēram 10 indivīdiem, bars rok kopīgu alu sistēmu vai arī tiek ieņemta citu dzīvnieku izrakta ala.
Jūrascūciņas parasti ir nakts dzīvnieki. Tās ir izteikti veģetārieši. Savvaļā jūrascūciņas pārojas visu gadu. Parasti mazuļi dzimst divas reizes gadā, metienā ir apmēram 1 - 4 mazuļi. Pieaugušas jūrascūciņas var sasniegt 700 g svaru. Salīdzinot ar ierastajām mājas jūrascūciņām, savvaļas jūrascūciņas ir daudz veiklākas, un to kažoku spalvas ir taisnas un vidēji garas. Kažoka krāsa ir brūna vai pelēka[1].
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Angļu un holandiešu jūrnieki ieveda jūrascūciņas Eiropā 16. gadsimta sākumā, drīz pēc Amerikas atklāšanas. Varbūt tādēļ to nosaukumā parādās vārds "jūra", jo tās nāk no aizjūras. Nav zināms, kā jūrascūciņas kļuva par "cūciņām". Viena no versijām vēsta, ka šis nosaukums jūrascūciņām radies tādēļ, ka tās izdod cūkām līdzīgas skaņas. Citā versijā tādēļ, ka to izskats ir līdzīgs lielajām cūkām.
Arī citās valodās nosaukumos tiek izmantots "cūkas" vārds. Piemēram, angliski "jūrascūciņa" ir guinea pig (Gvinejas cūka — iespējams, tādēļ, ka no Latīņamerikas uz Eiropu atbraukušie jūrnieki tās tirgoja par vienu gineju, bet varbūt tādēļ, ka no Dienvidamerikas uz Eiropu kuģi parasti devās caur Gvineju Āfrikā). Vāciski to sauc Meerschweinchen (mazā jūras cūka), Zviedrijā to sauc marsvin (latīņu valodā mare ir jūra un zviedru valodā svin ir cūka)[2].
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrascūciņu ģintī ir 9 sugas, vai daži zinātnieki uzskata, ka ir 8 sugas, klasificējot parasto jeb mājas jūrascūciņu (Cavia porcellus) kā savvaļas Brazīlijas jūrascūciņas (Cavia aperea) pasugu (pieradinātu Brazīlijas jūrascūciņu)[3].
- Jūrascūciņu ģints (Cavia)
- Brazīlijas jūrascūciņa (Cavia aperea)
- Bolīvijas jūrascūciņa (Cavia nana)
- Kalnu jūrascūciņa (Cavia tschudii)
- Kolumbijas jūrascūciņa (Cavia anolaimae)
- Lielā jūrascūciņa (Cavia magna)
- Parastā jūrascūciņa (Cavia porcellus)
- Santakatarinas jūrascūciņa (Cavia intermedia)
- Spīdīgā jūrascūciņa (Cavia fulgida)
- Venecuēlas jūrascūciņa (Cavia guianae)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Parastā jūrascūciņa (C. porcellus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ History of the Guinea Pig (Cavy, Cuy, Cavia porcellus)
- ↑ «Jūrascūciņa - Mīluļu labsajūta - ulubele.org: Ulubele». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. maijā. Skatīts: 2009. gada 5. maijā.
- ↑ «Genetics and Molecular Biology - A new karyotype for the genus Cavia from a southern island of Brazil (Rodentia - Caviidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. decembrī. Skatīts: 2009. gada 5. maijā.