Jānis Baltauss (1961—2000) bija latviešu dzejnieks. Vārdu autors populārām dziesmām "Ticot, mīlot un gaidot", "Ziemeļvējš", "Nāc", "Mājupceļš", "Lido" u.c.
Dzimis 1961. gada 12. novembrī Rīgā. Mācījās Rīgas 50. vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Kopš 1984. gada rakstīja dziesmu tekstus, strādāja žurnālā "Māksla", viņa dzeja publicēta periodikā un kopkrājumā "Acis" (1987).
Atmodas kustības laikā 1989. gadā izveidoja labdarības kustību "Mēs - latviešu bērniem", lai ar populāru mākslinieku atbalstu vāktu līdzekļus bērnu slimnīcām, īpaši mazajiem cukura diabēta slimniekiem.
Vēlāk nodibināja arī labdarības kustības "Mēs - tēvu zemei" un "Mēs - Rīgai", iesaistījās Rīgas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanā, vāca ziedojumus Melngalvju nama un Rolanda statujas atjaunošanai.
1990. gadu sākumā kļuva par pusaudžu laikraksta "LaBA" direktoru, izdeva bērnu grāmatu "Burtu būšanas" ar dzejoļiem par alfabēta burtiem (1992). 1995. gadā nodibināja bērnu laikrakstu "Mana", bijis tās galvenais redaktors. Vadīja televīzijas bērnu spēles "Maniaks" un "Manaparx",.[1]
Miris no miokarda infarkta kā diabēta komplikācijas 2000. gada 2. novembrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.[2][3]
- "Acis" (kopkrājums, 1987)
- "Burtu būšanas" (1992)
.svg){kind=small}
