Inulīns
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: insulīns.
| Inulīns | |
|---|---|
 Inulīna struktūrformula | |
| Citi nosaukumi | polifruktoze |
| CAS numurs | 9005-80-5 |
| Ķīmiskā formula | C6nH10n+2O5n+1 |
| Kušanas temperatūra | 178—181 °C |
| Viršanas temperatūra | — |
| Šķīdība ūdenī | šķīst karstā ūdenī |
Inulīns ir augu rezerves polisaharīds, kas cietes vietā dabīgi veidojas un uzkrājas dāliju gumos, kā arī pieneņu un cigoriņu saknēs. Atrodams arī sīpolu, puravu, ķiploku, banānu sastāvā.[1] No dažādiem augiem iegūtais inulīns nav strukturāli identisks — atšķiras tā polimerizācijas pakāpe (tādēļ atšķiras arī vielas molmasa).
Ķīmiskā uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Inulīnu veido β-D-fruktofuranozes atlikumi, kas savstarpēji saistījušies ar β-(2→1) glikozīdsaitēm. Nelielā daudzumā tā sastāvā ietilpst arī α-D-glikopiranoze, kas parasti izvietojusies molekulu galos.[1]
Bioaktīvās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Inulīnam raksturīga spēja samazināt asinīs lipīdu koncentrāciju un stabilizēt glikozes līmeni.[2] Inulīnam piemīt prebiotiskas īpašības, jo tas palielina bifidobaktēriju skaitu zarnu traktā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Māra Kūka. Ogļhidrāti. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2007. 50. lpp.
- ↑ Cho S. S., Prosky L., Dreher M. (1999). "Complex carbohydrates in foods". New York/Basel: Marcel Dekker, Inc.,: 676.
- ↑ Menne E., Guggenbuhl, N., Roberfroid, M. (2000). "Fn-type Chicory Inulin Hydrolysate Has a Prebiotic Effect in Humans". J. Nutr. 130: 1197-1199.
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |