Imeria
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Imeria" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Imeria | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Dibināšana |
1924. gada 19. novembrī Rīga |
Krāsas | brūns-zils-zelts |
Devīze |
Tautietei-zinātnei Viena par visām, visas par vienu |
Konventa dzīvoklis | Pulkveža Brieža iela 8-9, Rīga |
Mājaslapa | http://www.imeria.lv |
Imeria ir studenšu korporācija Latvijā, kuras mērķis ir apvienot mūža draudzībā un tradīcijās dažādu paaudžu bijušās un esošās studentes, veicināt un sniegt atbalstu imeriešu personības izaugsmei, mūžizglītībai, sasniegumiem darbā un zinātnē, ar izcilām personībām stiprinot Latvijas valsti.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Imerias vēsture aizsākas, kad Latvijas Universitāte vēra savas durvis jaunatnei, pulcējot arī lielu skaitu latviešu meiteņu.
Bija jau nodibinātas studenšu korporācija Daugaviete un Gundega, pastāvēja studenšu biedrība Varavīksne. Tajā laikā, studējot LU Medicīnas fakultātē, ciešas draudzības saites bija izveidojušās starp trim vecāko kursu studentēm un, lai arī turpmāk paliktu vienotas un nepārtrauktu saites ar studējošo jaunatni, viņas, pieaicinot vēl citas līdzīgi domājošas studentes (kopā 12), izlēma dibināt jaunu korporāciju — Imeria.
Tā 1924. gada 19. novembrī pie LU tika nodibināta ceturtā vecākā studenšu korporācija Imeria, ar mērķi veicināt tautības, izglītības un sievietes pienākuma apziņu nacionāli — valstiski domājošām latviešu tautības studentēm.
1924. gada rudenī ievēlēja pirmo prezidiju: seniore — Olga Roze, viceseniore — Margrieta Krimberga, sekretāre — Vanda Ozola, kas sagatavoja korporācijas statūtus reģistrēšanai LU Padomē un apstiprināšanai Rīgas Apgabaltiesā. Dibinātāja Erna Vilde ieteica izvēlēties korporācijas nosaukumu — Imeria, kas ir saistīts Jumeras (tagad — Jumaras) upi un Livonijas Indriķa hronikā minēto Imeras apgabalu Ziemeļvidzemē — no Jumaras ietekas Gaujā līdz Zilajam kalnam un Burtnieku ezeram. Jumeras upīte Vidzemē nekad neaizsalst. Tā visu ziemu tek bez mitas, un vienmēr ir darbīga. Nav kā Latvijas mazās upītes, kas pa vasaru izžūst un tikai rudenī atkal sāk plūst. Dibinot Imeriu, kad bija nodibinājušās jau Daugaviete, Gundega un Dzintra, jaunās imerietes sprieda — mēs nu būsim tās jaunākās, mēs nu būsim tās mazākās, bet mēs būsim kā tā mazā upīte, ka mēs neizsīksim.
S!k! Imeria darbību Apgabaltiesā apstiprināja 1924. gada 19. novembrī, kas arī tiek uzskatīts par oficiālo dibināšanas dienu.
Imerias dibinātāju pirmās sanāksmes (līdz apstiprināšanai Rīgas Apgabaltiesā) notika privātos dzīvokļos, jo pašām vēl sava mitekļa nebija. Telpu meklējumos, imerietes pirmos korporācijas pastāvēšanas gadus bieži mainīja īrējamos dzīvokļus, pats jaukākais no tiem ir atradies O. Kalpaka bulvārī 1, kur tika svinēta pirmā nozīmīgākā jubileja — Imerias 10 gadi.
Drīz pēc Imerias dibināšanas, 1924. gada 2. decembrī, visas četras latviešu studenšu korporācijas sanāca kopā un vienojās dibināt Studenšu Prezidiju konventu, kura galvenais mēr��is bija panākt studenšu korporāciju un to ārējo nozīmju oficiālu atzīšanu. Kad Imeria pārņēma prezidēšanu, tika izstrādāti un 1927. gada 19. janvārī apstiprināti Studenšu prezidiju konventa statūti, uz tiem uzspiests Imerias kā prezidējošas korporācijas zīmogs.
1928. gadā dibināta Imerias Filistru Biedrība.
Trimda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1940. gada vasarai Imeria jau 30 reizes bija uzņēmusi jaunas meitenes, un kopējais imeriešu skaits pārsniedza trīs simtus. Tomēr 1940. gada 13. jūlijā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdības lēmumu Imeriu, tāpat kā daudzas citas organizācijas, slēdza. Imerietes skāra represijas, izsūtījums, daudzas devās bēgļu gaitās — uz Zviedriju, Vāciju, ASV un citām pasaules valstīm. Pirmais komeršs pēc kara notika 1945. gada 19. novembrī Vācijā, Vircburgas nometnē. Piedalījās 10 imerietes.
Pirmās Imerias darbību ārpus Latvijas 1948. gadā atjaunoja imerietes Ņujorkā un Venecuēlā, pēc tam arī Vācijā, Anglijā, Zviedrijā un arī Austrālijā. Pirmais Globālais Prezidijs uzsāka darbību Ņujorkā 1953. gadā. 1953. gada martā iznāca pirmās Imerias Ziņas un 1954.gada janvārī Ņujorkā uzņēma pirmās meitenes (31.c.).
Imerietes ārpus Latvijas tikās konventos, atjaunoja Imerias tradīcijas, audzināja jaunās meitenes un kopā svinēja Imerias svētkus. Latvijā palikušajām imerietēm tas bija liegts, tomēr viņas satikās dzimšanas un vārda dienu svinībās un citos, ārēji ar korporāciju nesaistītos pasākumos.
Atjaunošana Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Imerias darbība Latvijā atjaunota 1990. gada 12. aprīlī pie Latvijas Universitātes. Tika ievēlēts pirmais prezidijs, audzinātāja, uzņemtas pirmās meitenes — bijušo imeriešu meitas un mazmeitas. Pirmais coets pēc Imerias darbības atjaunošanas Latvijā tika nosaukts par Atmodas coetu.
Imerias darbībai atjaunojoties, sanākšanas vietas tika mainītas it bieži: Latvijas Universitāte, Krišjāņa Barona memoriālais muzejs u.c., tomēr "savas mājas" sajūtu svešās telpās grūti rast. Tāpēc patiesu prieku visām imerietēm sagādāja fil! Valentīnas Vītolas piedāvājums nopirkt korporācijai pašai savu dzīvokli — Pulkveža Brieža ielā 8. Pašlaik šis dzīvoklis kļuvis par mājām visām imerietēm — ne vien Latvijā, bet visā pasaulē dzīvojošajām. Tas kļuvis par vietu, kur allaž gaidīti tuvi un tāli ciemiņi.
Simbolika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Devīzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Imeria ir draudzības iedvesmota, patiesas draudzības izauklēta. Un no šīs draudzības arī radusies devīze „Viena par visām, visas par vienu”.
No priežu stumbriem tika aizgūta Imerias brūnā krāsa, kas simbolizē tēvzemes mīlestību. No gaišzilajām debesīm virs priežu galotnēm, Baltijas jūras un vienmēr jaunu atklājumu pilnās zinātnes tika aizgūta gaiši zilā krāsa. Un zelts kā sievietes pienākuma apziņa.
Caur šīm krāsām vijas otra Imerias devīze — „Tautietei-zinātnei”, ar to domājot, kaut arī devīzē nepasakot, ka tas viss ir sievietes cieņai: darboties tautietei un zinātnei.
Krāsas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācijas Imeria krāsas ir brūns-zils-zelts, kas simbolizē:
- brūns — tēvzemes mīlestību
- zils — izglītību, zinātni
- zelts — sievietes pienākuma apziņu un cieņu
Cirķelis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cirķelis — kaligrāfisks raksta zīmju VCFI! savijums (latīniskā izteiciena “Vivat, crescat, floreat Imeria (in aeternum)” abreviatūra).
Sadraudzības organizācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Imeriai ir divas sadraudzības organizācijas ārvalstīs: Igaunijā — studenšu korporācija Amicitia un Somijā — studentu nācija Pohjois Pohjalainen Osakunta.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Imerias mājas lapa
- Studenšu prezidiju konventa S!P!K! mājas lapa 2013. gadā
- Par korporāciju Imeria S!P!K! mājaslapā
|